SIA kā visizplatītākā komercdarbības forma

SATURS Ievads 3 1. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību vispārējais raksturojums 5 2. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšana 6 2.1. SIA dibinātāji un dalībnieki 6 2.2. SIA reģistrēšana komercreģistrā 7 2.3. SIA dibināšanas dokumentiem 8 2.4. Firma 10 2.5. SIA pamatkapitāls 10 3. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību pārvalde 13 3.1. Dalībnieku sapulce 13 3.1.1. Kārtējā dalībnieku sapulce 14 3.1.2. Ārkārtas dalībnieku sapulce 15 3.2. Valde 16 3.3. Padome 19 Secinājumi un priekšlikumi 21 Izmantotās literatūras un avotu saraksts 23 Pielikumi 24 Katrs, kurš iecerējis mest pie malas algotu darbu un nolēmis izveidot savu biznesu, izvērtē kādas ir viņa finanses un iespējas uzsākt savu uzņēmējdarbību. Komerclikums (turpmāk tekstā – KCL) paredz šādas uzņēmējdarbības formas jeb komersanta veidus: individuālais komersants (fiziska persona, kura ierakstīta komercreģistrā kā individuālais komersants); personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība); kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība). Kapitālsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas . Lai gan KCL paredz piecus komersantu veidus, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā – SIA vai sabiedrība) ir vispopulārākā un visbiežāk izmantotā komercdarbības forma Latvijā. SIA ir slēgta kapitālsabiedrība, kuras daļas nevar būt publiskajā apgrozībā, taču viena no būtiskākajām priekšrocībām ir tā, ka tās dalībnieku atbildība ir ierobežota ar katra dalībnieka ieguldījuma apjomu sabiedrības pamatkapitālā. SIA izveides mērķis vienmēr ir peļņas gūšana, veicot komercdarbību. Šo komercdarbības formu izvēlas galvenokārt mazā un vidējā biznesa organizēšanai. Būtiskākais apstāklis SIA formas izvēlē parasti ir pamatkapitāla apjoms – dibinot SIA tās pamatkapitālā jāiegulda 2000 latu, ko arī ne vienmēr ir tik vienkārši atlicināt. Taču patiesībā SIA nodibināšanai pietiek pat ar daudz mazāku naudas ieguldījumu. KCL paredz, ka SIA pamatkapitālu var veidot gan naudas ieguldījums, gan mantiskais ieguldījums, kam standartsituācijā nevajadzētu pārsniegt 49% no pamatkapitāla vērtības, jo šajā gadījumā savu mantu katrs var novērtēt patstāvīgi. Uzņēmuma pamatkapitālā iespējams ieguldīt mantu arī daudz lielākā vērtībā, taču tādā gadījumā procedūra sarežģījas, jo tad nepieciešama mantas vērtēšana, kas attiecīgi sadārdzina SIA dibināšanu. Tāpat ar likumu noteikts – dibinot SIA, apmaksātiem jābūt vismaz 50% no pamatkapitāla, bet atlikusī daļa jāiegulda gada laikā.