Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,64 (16%)
Cena ar atlaidi*:
3,35
Pirkt
Identifikators:419481
Vērtējums:
Publicēts: 14.04.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Servitūtu jēdziens un pamatpazīmes    4
  Servitūtu nodibināšana    7
  Reālservitūti    9
  Atsevišķi lauku servitūti    9
  Ceļa servitūts    10
  Ūdens lietošanas servitūts    10
  Atsevišķie ēku servitūti    11
  Atbalsta tiesības    11
  Iebūves tiesība    11
  Pārkaru būves tiesība    12
  Notekas tiesība    12
  Izejas tiesība    12
  Augstākās būves tiesība    13
  Gaismas tiesība    13
  Skata tiesība    14
  Personālservitūti    14
  Lietojuma tiesības    15
  Parastās lietojuma tiesības    15
  Ārkārtas lietojuma tiesības    17
  Dzīvokļa tiesības    17
  Servitūtu izbeigšanās    18
  Nobeigums    21
  Izmantojamā literatūra    22
Darba fragmentsAizvērt

“Servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu. Servitūts, kas nodibināts par labu noteiktai fiziskai vai juridiskai personai, ir personālservitūts. Servitūts, kas nodibināts par labu noteiktam nekustamam īpašumam, tā ka to izlieto katrreizējais tā īpašnieks, ir reālservitūts. Servitūtu regulē lietu tiesības.”1
Kā redzams no definīcijas Latvijas Republikas Civillikums (turpmāk Civillikums vai CL) izdala divu veidu servitūtus: personālservitūtus un reālservitūts, bet šos divus veidus savukārt iedala vēl sīkāk.
Reālservitūti:
Lauku servitūti:
Ceļa servitūts;
Ūdens lietošanas servitūts.
Ēku servitūti:
Atbalsta tiesības;
Iebūves tiesības;
Pārkaru būves tiesības;
Notekas tiesības;
Izlejas tiesības;
Augstākas būves tiesības;
Gaismas tiesības;
Skata tiesības.
Personālservitūti:
Lietojuma tiesība:
Parastās lietojuma tiesības;
Ārkārtējās lietojuma tiesības.
Dzīvokļa tiesība.

Servitūts kā tiesība uz svešu lietu radies jau romiešu tiesībās. Tajā laikā pastāvēja arī citu veidu tiesības uz svešu lietu, piemērām, tiesības būvēt uz svešas zemes, bet servitūta tiesība bija svarīgākās no tām.
Romā izplatīti bija ceļu servitūti, kurus var atzīt par reālservitūtiem. Ceļu servitūtu dibināja gadījumos, kad kaimiņam bija nepieciešams celiņš, lai nokļūtu uz savu tīrumu vai dārzu, vai dzīt lopus
___________________________________________________________
1 Autoru kolektīvs. Juridisko terminu vārdnīca. Rīga, Nordik, 1998., 236.p.

uz tuvējo aku vai upi. Arī pilsētās izveidojās reālservitūti. Tāds, piemēram, bija iebūves servitūts- tiesības iestiprināt kaimiņa sienā vai mūrī atsevišķas sijas vai baļķus. Pazina arī notekas un citus servitūtus. Vēl bija personālservitūti, ko īpašnieks piešķīra par labu kādai noteiktai personai. Personālservitūtus dibināja uz labuma saņēmēja dzīves laiku.
Servitūtus pazīst jau XII tabulu likumi.2
Vārds “servitūts” cēlies no latīņu vārda “servire” – kalpot: viens zemes gabals kalpo otra zemes gabala vajadzībām. Servitūta tiesības priekšmets bija nevis tās personas, kurai jāatļauj rīkoties ar savu zemi, rīcība, bet gan pats zemes gabals, kurš tika apgrūtināts ar servitūtu. Tādēļ servitūta tiesības subjekts saglabāja tiesības rīkoties ar svešo zemi arī tad, kad tai bija mainījies īpašnieks.3

Servitūtiem ir zināma līdzība ar Civillikuma 1082. – 1129. pantos noteiktajiem īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumiem. Tomēr atšķirībā no šiem aprobežojumiem, kas pastāv visas sabiedrības interesēs, servitūtu uzdevums ir dot labumu noteiktam nekustamajam īpašumam vai konkrētai personai.
Servitūti ir nozīmīgi infrastruktūras objektu piemēram, satiksmes ceļu, cauruļvadu, elektropārvades un telefona līniju ierīkošanā un izmantošanā uz svešas zemes. Pēc Civillikuma atjaunošanas praktisku nozīmi nav ieguvusi lietojuma tiesība un dzīvokļa tiesība. Ja lieta ir jānodod lietošanā citai personai, tad piemērotāka ir nevis personālservitūtu nodibināšana, bet gan saistību līgumu (īres, nomas, patapinājuma) noslēgšana.4
Servitūts ir lietu tiesība. Atšķirībā no tādām lietojuma tiesībām, kuras izriet no līgumiem (nomas, patapinājuma u.tml.), servitūts arvien apgrūtina tikai pašu lietu, bet ne tās īpašnieku, kādēļ arī par servitūta priekšmetu nevar būt kalpojošās lietas īpašnieka personisks pienākums (CL 1134.p). Civillikuma 1134. pants aizliedz nodibināt servitūtus, kuru izlietošanai ir nepieciešama kalpojošās lietas īpašnieka pastāvīga aktīva darbība. Kalpojošās lietas īpašniekam ir tikai pienākums paciest ar servitūtu piešķirto tiesību izlietošanu vai arī neizdarīt noteiktas darbības, uz kurām viņam kā īpašniekam ir tiesības.5 Ja servitūts izpaustos kā iespēja pieprasīt noteiktas darbības, tad tas nebūtu uzskatāms lietu tiesību, bet gan par personisku tiesību. No romiešu tiesību principa par to, ka servitūtam ir pasīvs raksturs, neizriet, ka kalpojošās lietas īpašniekam.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Servitūtu tiesiskais regulējums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/419481

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties