Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,36 (18%)
Cena ar atlaidi*:
1,63
Pirkt
Identifikators:566307
Vērtējums:
Publicēts: 12.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Sērskābes rašanās vēsture.
Tiek uzskatīts,ka sērsskābi atklāja musulmaņu ķīmiķis, Jabirs Hayyans. Skābes vēlāk izpētījis 9. gadsimta persiešu ārsts Ibns Zakariya al-Razi, kurš ieguvis vielas sauso destilāciju un minerālvielas, kā arī dzelzs (II) sulfāta heptahidrātu- FeSO 4 7H 2 O, un vara (II) sulfāta pentahidrātu -CuSO 4 5H 2 O. Kadto karsē, vielu sajaukums sadalās dzelzs(II)oksīdā un vara (II) oksīdā, respektīvi izdalās ūdens un sēra trioksīds, kuru kombinācijā veidojas atšķaidīta sērskābe. Šī metode tika popularizēta Eiropā ar tulkojumu arābu un persiešu darbos, kā arī grāmatās
Sērskābe viduslaiku eiropiešiem bija zināma kā naftas vitriols,spirta vitriols, vai vienkārši vitriols. Vārds vitriols cēlies no latīņu vitreus, "stikla", attiecoties uz sēra sāls kristālisko stāvokli no sulfāta sāļiem,ko arī sauca par vitrolu. Arī sāļus sauca tādā vārdā,ieskaitot vara (II) sulfātu (zilo vitrolu, vai arī romiešu vitrolu), cinka sulfātu (balto vitrolu), dzelzs (II) sulfātu (zaļo vitrolu), dzelzs (III) sulfātu (marsa vitrolu), un kobalta (II) sulfātu (sarkano vitrolu).
Vitrols bija plaši uzskatīts par visnozīmīgāko alķīmisko vielu, ko bija iecerēts izmantot kā filozofu akmeni. Augsti attīrīts vitriols tika izmantots kā šķīdinātājs citām vielām. Lielā mērā tas bija tādēļ, ka skābe nereaģēja ar zeltu, kura ražošana bieži bija galvenais mērķis alķīmiķu procesiem.Vitriola nozīmīgums alķīmijā ir uzsvērts alķīmijas devīzē,Visita Interiora Terrae Rectificando Invenies Occultum Lapidem kas ir akronīms un nozīmē ( Apskatiet zemes iekšieni un mainot to,jūs atradīsiet slepeno akmeni)
17.gadsimtā vācu ķīmiķis Johans Glaubers sagatavoja sērskābi dedzinot sēru kopā ar salpetri (kālija nitrātu,- KNO 3),tvaika klātbūtnē. Piemēram salpetris sadalās, tas oksidē ar sēru, kas savienojas ar ūdeni, lai ražotu sērskābi. 1736.gadā Joshua Wards-, londonas farmaceits, izmantoja šo metodi, lai sāktu pirmo liela mēroga sērskābes ražošanu.
1746. gadā Birmingemā , Džons Roebucks adaptēja jaunu sērskābes iegūšanas metodi, ar svinu lodētos kambaros , kas bija izturīgaaki un lētaaki, nekā agrāk izmantotās stikla kastes.
Šs lētais sērskābes ražošanas process ļāva efektīvi industrializēt sērskābes iegūšanu. Pēc vairākiem precizējumiem, šī metode kļuva par standartu sērskābes ražošanā un to izmantoja gandrīz divus gadsimtus.
Sērskābe,kas iegūta pēc Džona Roebucka metodes sasniedz 35-40% koncentrāciju.Vēlāk attīrīšana attiecībā uz ar svinu lodētiem kambariem, franču ķīmiķis Jozefs-Luiss Gays-Lussacs un angļu ķīmiķis Džons Glovers uzlaboja ieguvi līdz 78%. Tomēr dažu krāsvielu un citu ķīmisko procesu radīšana prasa vairāk koncentrētu produktu.18. gadsimtā, tos varēja izgatavot tikai sausās destilēšanas minerālvielu tehnikā,kas bija līdzīga oriģinālajiem alķīmiskajiem procesiem. Pirīts ( dzelzs disulfīds,- FES 2) tika sakarsēts gaisā,lai iegūtu dzelzs (II) sulfātu,- FeSO 4, kurš oksidē sakarstot gaisā, veidojot dzelzs (III) sulfātu,- Fe 2 (SO 4) 3, kas, sakarsējot līdz 480 ° C, sadalās dzelzs (III) oksīdsā un sēra trioksīdā, kas šķīst ūdenī radot jebkuras koncentrētības sērskābes šķīdumu. Tomēr, ši procesa izmantošanu kavēja liela mēroga koncentrētas sērskābes lietošanu.
1831.gadā britu etiķa tirgotājs Peregrine Phillips patentēja kontakta procesu, kas bija daudz ekonomiskāks process,lai ražotu sēra trioksīdu un koncentrēto sērskābi. Mūdienās, gandrīz visā pasaulē sērskābe tiek ražota, izmantojot šo metodi.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,28 €
Materiālu komplekts Nr. 1118062
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Sērskābe”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/566307

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties