Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,85 (19%)
Cena ar atlaidi*:
3,64
Pirkt
Identifikators:597515
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 14 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Ēģiptē jūs apžilbinās izcili pieminekļi, kuri liecina par faraonu pārvaldītās valsts uzplaukumu pirms gandrīz 5000 gadiem. Ēģiptes valdnieki – faraoni – tika uzskatīti par dievišķiem karaļiem. Par pirmo Senās Ēģiptes valsts dibinātāju tiek uzskatīts Džosers (2700 g. pirms Kristus). Seno valsti visvairāk darīja slavenu ceturtās dinastijas faraoni – piramīdu celtnieki. Lielākās piramīdas atrodas Gizā, blakus Kairai. Tās pārsteidz pat daudz redzējušo mūsdienu cilvēku. Tādā veidā senie ēģiptieši, kas uzskatīja, ka viņu faraoni ir starpnieki starp Ēģiptes tautu un dieviem, rūpējās par savu valdnieku pēcnāves labklājību. Tam nežēloja ne pūles, ne arī līdzekļus (blakus faraona mūmijām novietoja dārgumu kalnus).
Starp citu, rūpēdamies par mirušo faraonu ķermeņiem, ēģiptieši uz priekšu pavirzīja arī zinātni – atklāja veidu, kā pasargāt tos no sairšanas. Lielākā faraona Heopsa (valdījis no 2551. līdz 2528. g. pirms Kristus) piramīda sasniedz 147 m augstumu. Piramīdas celtniecībai izmantoti 2,5 miljoni kaļķakmens bloku, kuru svars sasniedz 15 tonnas. Hefrēna un Mikerīna piramīdas ir nedaudz mazākas, taču ne mazāk iespaidīgas. Tikpat noslēpumaina ir Lielā sfinksa (ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu, ko sedz valdnieku galvasrota), kas atrodas blakus majestātiskajām Gīzas piramīdām. Pagaidām nav zināms, kad uzcelta šī Ēģiptes lielākā statuja. Domājams, ka tā simbolizē karaļu savienību ar saules dievu Ra. Mirušajiem faraoniem celtās piramīdas, svētnīcas un no viengabala akmens cirstos obeliskus rotāja ar tēliem un svētajām rakstu zīmēm – hieroglifiem.
Pazīstamākie vidējās karaļvalsts (2050. – 1800. g. pirms Kristus) valdnieki bija Amenemhets un Senuserts III. Slavenākie jaunās karaļvalsts (1570. – 1100. g. pirms Kristus) valdnieki – Ramzess II, Tutmoss II, Tutmoss III, Hatšepsuta. Dažus gadu tūkstošus Ēģipte bija visu pasaules civilizāciju kultūras šūpulis. Faraoni, grieķi, romieši, agrīnie kristieši, musulmaņi – visi šeit atstāja savas pēdas. Ar to šī valsts arī ir interesanta.
Luksorā – senās Ēģiptes galvaspilsētā Tēbās – par faraonu laikmetu atgādina iespaidīgi tempļi un obeliski. Karnakas un Luksoras svētnīcas, kuras ir veltītas dievu trīsvienībai (saules dievam Amonam, viņa sievai dievietei Mutai un viņu dēlam Honsu), savieno grandioza sfinksu aleja. Iepretī tempļiem no grants un kvarca ir uzcelti Ramzesa II laika obeliski un statujas. Obeliski ir viens no ambiciozākajiem un bīstamākajiem ēģiptiešu tehnoloģijas sasniegumiem.


Tutmoss III
Viens no Karnakas kompleksa objektiem ir obelisks, ko cēlusi valdniece Hatšepsuta (valdījusi no 1473. līdz 1458. g. p.m.ē.). Tas ir 97 pēdas augsts un sver aptuveni 320 tonnas (daži avoti norāda 700 tonnas), uzraksts obeliska pamatnē norāda, ka monolīta izciršana akmeņlauztuvēs ilgusi 7 mēnešus. Netālu atrodas mazāks obelisks, kas pieder Tutmosam I (1504. – 1492. g. p. m. ē.), ir 75 pēdas augsts, sver starp 143 līdz 160 tonnas un malas pie pamata ir 6 pēdas platas. Pavisam Hatšepsuta Karnakā uzstādījusi četrus obeliskus, no kuriem līdz mūsdienām saglabājies tikai viens.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,25 €
Materiālu komplekts Nr. 1183575
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Senie Austrumi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/597515

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties