Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,39 (13%)
Cena ar atlaidi*:
2,60
Pirkt
Identifikators:975769
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.03.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Sengrieķu reliģija un mitoloģija    1
  Dievi, dievības un gari    2
  Dievu pielūgšana    5
  Apollona kults    5
  Dionīsa kults un ietekme    6
  Mīti un varoņteikas    7
  Mīti par pasaules un dieva rašanos    7
  Citu veidu mīti    8
  Varoņteikas    9
  Olimpiskās spēles    10
  Zīlēšanas prakse    11
  Izmantotā literatūra    12
Darba fragmentsAizvērt

Grieķi tāpat kā citas senās zemkopju tautas Vidējos Austrumos izmantoja reliģiju, lai izskaidrotu pārmaiņas dabā. Viņi ticēja, ka, sekojot reliģiskām tradīcijām, tie var uzlabot ražu, panākt veiksmi tirdzniecībā un zvejā.
Grieķijā valda politeisms – daudzdievība. Viņi pielūdza dažādus spēkus un saskatīja dievības it visur – gan dzīvajā, gan nedzīvajā. Tie ticēja dieviem un tos pielīdzināja sev – viņiem piemita visas tās īpašības, kādas cilvēki varētu vēlēties: veselība, spēks, gudrība, mūžīga jaunība. Tajā pašā laikā dievi arī izjuta mīlestību, naidu, dusmas, atriebību, skaudību, nenovīdību, vēlējās, lai viņus godina un nes tiem upurus. Tie bija līdzīgi arī ārējā izskatā. Viņi arī savā starpā strīdas, ir gatavi apmānīt viens otru, apveltīti ar greizsirdību, nevaldāmi savās kaislībās. Grieķu dievi bija spēcīgi, visu varoši, tomēr cilvēki reizēm tos spēja pievilt, pārspēt gudrībā vai prasmē, pat uzvarēt viņus. Tā, piemēram, Trojas pilsētas ieņemšanas laikā kāds drosmīgs ahaju karavīrs ievainoja pašu kara dievu Aresu, kurš pēc ievainojumiem aizbēga no kaujas lauka žēloties Zevam par pārestību. Kādā citā reizē grieķu varonis Pēlejs divcīņā pārspēja dievieti Tetīdu un ieguva viņu par sievu. Dievus var ievainot, tie sajūt sāpes, vienīgi ļoti būtiska atšķirība no cilvēka - viņi ir nemirstīgi un savā nemirstības apziņā kļūst nesodāmi. Grieķi savus dievus neiedomājās šausmīgus un visvarenus. Drīzāk tie uzskatīja, ka tie ir liela ģimene, kuras locekļi ir gan labi, gan ļauni.
Jāpiebilst, ka grieķu dievi nebija arī neietekmējami: pār viņiem, kā neizprotams, baigs spēks, apēnojot gaišo un harmonisko sengrieķu pasaules kopainu, valdīja nepielūdzams un negrozāms liktenis. Šo spēku gan dieviem, gan cilvēkiem noteica trīs likteņa dievietes – moiras. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,76 €
Materiālu komplekts Nr. 1114566
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Sengrieķu reliģija un mitoloģija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/975769

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties