Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,68 (17%)
Cena ar atlaidi*:
3,31
Pirkt
Identifikators:823426
Vērtējums:
Publicēts: 21.05.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Sākumlapa   
2.  Ievads   
3., 4.  Filosofijas sākumi   
5., 6.  “Septiņi grieku gudrie”   
7., 8.  Filosofija kā teorija   
9., 10., 11.  Ievērojamākie sengrieķu filosofi un viņu devumi pasaulei   
12.  Aristoteļa teorētiskā filosofija   
13., 14.  Mācība par dvēseli   
15.  Secinājumi   
16.  Izmantotā literatūra   
Darba fragmentsAizvērt

Ievads


Pirms četriem gadu tūkstošiem senie grieķi radīja augsti attīstītu civilizāciju un guva ievērojamus sasniegumus zinātne, filozofijā, māksla, literatūra, teātra un sporta attīstībā. Ievērojamakie senie domatāji bija Aristotelis, Sokrāts un Platons. Runājot plašāk tieši par filozofiju, tad jautājums par to, kā lai definē jēdzienu filozofija, pats ir filozofisks. Lai iepazīstinātu ar jēdzienu, var teikt, ka filozofija ir teorētikska pasaules uzskata vai izziņas forma par esamības un izziņas vispārīgajiem principiem, par cilvēka attiecībām ar pasauli. Filozofiska doma parasti ir cilvēkā iekšēji nobriedusī pārliecība savienojumā ar filozofiskā diskusijā radušamies argumentiem. Filozofijas degpunktā ir jautājumi par eksistenci, zināšanām, skaisto, morālo, pareizo. Filozofisku jautājumu piemēri varētu būt: “Kas labo nošķir no ļauna?” un “Vai zinašanas vispār ir iespējamas?”
Sengrieķu nopelns pirmam kārtam ir filozofijas kā zinātnes izveidošanās, kaut gan nevar noliegt filozofiskās domas pastāvēšanu arī Senajā Indijā un Senājā Ķīnā. Filozofija, tāpat kā mīts, ir īpašs, bet no mīta atšķirīgs pasaules redzējums. Tāpat kā mīts, arī filozofija izauga no vēlēšanās izprast apkārtējo dabu, pasauli. Filozofi centās noskaidrot cilvēka vietu pasaulē, viņa eksistences jautājumus. Neviena senajā tautā nevar saskatīt tādu uzticību brīvības idealiem un ticību cilvēka cēlumam kā grieķos. Grieķi cilvēku uzskatīja par visnozīmīgāko būtni visā izplatījumā un nelāvās priesteru un despotu varai. Viņu domašanas veidu var uzskatīt par pasaulīgu un racionālu, viņi slavināja neierobežotu zinātkāri un zināšanas cienīja vairāk nekā ticību. Pašos pamatos grieķu pasaules uztvere bija materiāliska. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka grieķu ideāli vislabāk iemiesoti arhitektūras un tēlniecības pieminekļos. Grieķi bija pārliecināti, ka atsevišķais indivīds nav vis atrauts no pasaules, bet gan neskaitāmiem pavedieniem ieausts visas pasaules un visas dzīves likumībā, tapēc pašizpratne grieķisko cilvēku nevis attālināja no pasaules, bet gan tuvināja tai. Ja cilvēks dziļi ieskatās sevī, tad viņš tur var atrast visas dzīves un pasaules pamatlikumus. Tāpēc tas, kas pazīst sevi, pazīst arī pasauli un dzīvi. Un otrādi nepazīstot pasauli, nevar pazīt arī sevi, jo cilvēks ir pasaulē un pasaule ir cilvēka. Grieķu pamatuzskats tomēr bija, ka nevis cilvēks ir pasaules mērs, bet pasaules un dzīves pamatlikums ir cilvēka mērs. Tapēc dziļā gudrība, kas slēpjas grieķu tautas sakāmvārdā “Pazīsti sevi!” (gnothi seauton), izteic tikai šādas domas – 1) lai varētu valdīt pār sevī un atrast savu vietu dzīvē, - pazīsti sevi; 2) lai skaidri saprastu dzīves un pasaules likumus – ieskaties sevī. Tas ir no filozofiskās domas.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Sengrieķu filosofija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/823426

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties