Senās Romas imperators Vespasiāns

Tits Flāvijs Vespasiāns bija Romas imperators no 69. – 79. gadam. Viņš bija pamatlicējs īslaicīgajai, taču ietekmīgajai Flāviju dinastijai.
Dzimis Sabīnā, tēvs bija jātnieks, kas strādāja par muitas ierēdni Āzijā; māte bija senatora māsa. Savas mātes pamudināts un sekojot savam vecākajam brālim, iesaistījās sabiedriskajā dzīvē – dienēja armijā kā militārais vadonis Trāķijā 36. gadā, nākamajos gados tikai paaugstināts amatos, līdz 40. gadā izmantoja iespēju un ieguva imperatora Kaligulas uzticību. 43. gadā iesaistījās un izpelnījās cieņu iebrukumā Anglijā, izpelnoties triumfu atgriežoties Romā.
51. gadā bija izvēlēts par konsulu, pēc tam atkāpās no sabiedriskās dzīves. Tajā atgriezās 63. gadā, kad tika nosūtīts kā karavadonis uz Āfriku, kur, saskaņā ar Takita teikto, viņa valdīšana bija „kaunpilna un neciešama”. Kādā gadījumā Vespasiāns pat tika nomētāts ar rāceņiem. Šajā laikā viņš bija nonācis finansiālās grūtībās un bija spiests ieķīlāt īpašumus savam brālim. Lai atgūtu savus īpašumus, viņš pievērsās mūļu tirdzniecībai un ieguva iesauku Mulio.

…