Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,33 (11%)
Cena ar atlaidi*:
2,66
Pirkt
Identifikators:721836
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.05.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Romas arhitektūra    4
  Arhitektoniskās formas    5
  Kupols un Arka    5
  Būves    7
  Akvedukti    7
  Bazilikas    8
  Apbedīšanas celtnes    9
  Tempļi    10
  Romas cirks un termas    11
  Apijas ceļš    12
  Amfiteātris    13
  Panteons    15
  Arhitekti    16
Darba fragmentsAizvērt

Panteons
Panteons – masīva, apaļa celtne, kuru vainago kupols, kas no ārpuses šķiet plakans, bet iekšpusē aizņem pusi no tempļa augstuma; ieeju rotā svinīgs portiks.11 Panteonu uzcēla 27. g. p.m.ē. tas bija „visu dievu templis”. 118.-128. g. m. ē. pēc ugunsgrēka to pārbūvēja no jauna imperators Adriāns.
Tā frontona trīsstūri turēja 16 gigantiskas kolonnas, kas bija novietotas divās rindās, tā, ka fasādes priekšā ir 8 kolonnas. Kupols no ārpuses bija apšūts ar apzeltītām bronzas plāksnēm. Tā diametrs bija 43,5 m, tas bija vislielākais kupols antīkajā pasaulē. Pa atvērumu, kura diametrs bija aptuveni 10 m, bija redzamas debesis. Cilvēkiem, kas iegāja Panteonā, atklājās milzīga, vienota telpa.
Panteons norobežoja cilvēkus no ikdienas darbiem un atklāja tiem ceļu uz debesīm. Panteona sienas bija klātas ar marmoru un izgreznotas ar pilastriem. Logu templī nebija. Panteons bija visas pasaules celtnes, Visuma tēls; tajā katrs varēja izjust savu dievišķumu, saistīties ar mūžību. Panteons kā mūžības un cilvēces templis savienoja sevī visu: zemi un debesis, cilvēkus un dievus, pārejošo un mūžību.

Secinājums.
Romiešu arhitektūras celtnes ir iespaidīgas un praktiskas. Katra ēka tika celta ar īpašu rūpību, tās bija lielas un augstas, lai izrādītu Romas varenību. Neviena ēka netika celta, bez praktiska pielietojuma. Protams, arī par ēkas ārējo izskatu tika ļoti daudz domāts, tāpēc tās izdaiļoja ar visdažādākajām kolonām, arkām un citiem dekoratīviem elementiem. Katrai ēkai ir savs būtisks pielietojums, tās netika celtas skaistumam. Visas šīs ēkas bija ļoti būtiskas Romas sabiedrībai. Tā nevarēja iztikt bez termām, ceļiem, akveduktiem un ,protams, arī izklaides ēkām. Romiešiem bija ļoti daudz izklaides ēku, tas laikam liecina par to, ka viņiem patika izklaidēties. Rūpīgā celšanas tehnika un izturīgie materiāli, ir palīdzējuši dažām šīm celtnēm saglabāties, līdz pat mūsdienām, kas ļoti palīdz vēstures apkopošanai un izprašanai. Ēku konstrukcijas ir diezgan sarežģītas, tas izraisa vēl lielāku pārsteigumu, domājot, kā viņi toreiz spēja uzcelt šīs ēkas ar tik primitīvām metodēm.

Redakcijas piezīmeAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Senās Romas arhitektūra”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/721836

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties