Grieķu dievi ir nemirstīgi – tie ir kādreiz dzimuši, tātad tiem ir savs sākums. Tomēr divi nav visvareni, jo katra nākamā dievību paaudze viņus gāzīs. Vēl viena būtiska iezīme – grieķu dievi ir individualizēti.
Dažādos avotos atšķiras 12 olimpa dievi. Interneta lapā www.thegreekforum.com/greekgods.html norādīti Zevs, Apollons, Afrodīte, Aīds, Arejs, Artemīda, Hefaists, Hermejs, Poseidons, Atēna, Hēra un Hestija. Citā lapā http://www.liis.lv/kultvest/kultura/griekija/teksts.htm nav minēta Hestija un Hermejs, tā vietā nāk Dionīss un Dēmetra. J. Parandovskis min Erotu un Haritas, bet svītro no Olimpa dievu saraksta Poseidonu, Aīdu, Hestiju, Dēmetru un Dionīsu (viņš min tikai 11 dažādas dievības, ja Haritas ieskaita kā vienu). Par pamatu tomēr ņēmu www.liis.lv dalījumu, apskatot arī Hermeju.
Zevs ir augstākais no grieķu dieviem. Viņa vārds ir radniecīgs indiešu Dyaus un senvācu Ziu. Abos dzirdams indoeiropiešiem kopējais elements div, kas nozīmē šaut, zibēt. Un Zevs pirmām kārtām ir zibens un pērkona dievs (zibeņmetis Zevs). Kā pērkona dievs viņš bieži tiek attēlots ar zibens šautru rokā. Zevs ir arī likumu sargātājs. Taču jāatceras, ka Zevam ir vara tikai pār tagadni, turklāt Zevs pats ir atkarīgs no likteņa lēmumiem. Viņš var uzzināt likteņa lēmumu ar likteņa svaru palīdzību, taču viņš nespēj šo lēmumu mainīt, tikai veicināt tā izpildi sūtot vai nu labu, vai nu sliktu. Tāpat raksturīga Zeva statuju iezīme ir arī zizlis viņa rokā. (slavenajai Feidija statujai Olimpijā, kas bija viens no pasaules brīnumiem uz zižļa esot tupējis ērglis; galvā olīvzaru vainags; kuplas matu cirtas, un Uzvaras dieviete blakus).…
