Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:521498
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.03.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Vidusjūras reģiona rietumdaļa 1.gt. Pirms mūsu ēras    4
  No pilsētvalsts līdz pasaules valstij    5
  Norises romiešu sabiedrībā un saimniecībā    9
  Republikas tradicionālās sistēmas krīze    12
  Ceļš no republikas uz impēriju    14
  Principāts kā Romas monarhijas forma    17
  Kultūra un sadzīve    19
  Romas impērijas noriets    20
  Ārpolitiskās un iekšpolitiskās norises    22
  Pētnieciskā daļa    23
  Secinājumi    24
  Anotācija    25
  Izmantotā literatūra    26
  Pielikums    27
Darba fragmentsAizvērt

Romas vēsture ir vienīgā valsts vēsture, kurai nav tautas vai teritorijas, bet pilsētas nosaukums. Arī valsts pilsoņu nosaukumos ,,romieši’’ cēlies no pilsētas vārda. Romas pilsētas nosaukums ne vien piešķirtas valstij, bet pilsēta arī faktiski vadījusi visu lielo un mazo valstu, pilsētu un tautu kopumu, kas bija pakļauts Romai un pēc romiešu ieskata eksistēja tikai Romas vajadzībām.
Romas pilsēta pārdzīvoja Romas valsti, līdz 18 71 kļuva par Itālijas galvas pilsētu. Romieši gan domā, ka viņu valsts esot vienīgā pasaulē, kuras vēsture zināma no pašas dibināšanas, tomēr kā Romas pilsētas, tā Romas valsts sākums slēpjas pagātnes un leģendu tumsā, lai gan vēsturniekiem arī bieži jāatzīst, ka pat grūti ticamas leģendas satur daudz vēsturiskas patiesības.
Par Romas dibināšanas gadu romieši uzskatīja 753.gadu p.m.ē. un sāka uzskatīt laiku ,,no pilsētas dibināšanas’’. Mūsdienu vēsturnieki Senās Romas vēsturi iedalījuši vairākos periodos.
,,valdnieku laikmets’’, kad pastāvēja agrīnā valdnieka vara, ilga ,,no pilsētas dibināšanas’’ līdz valdnieka padzīšanai un aristokrātiskas republikas nodibināšanai 510.g. pirms mūsu ēras.
Republikas laiku vēsturnieki iedala divos laika posmos:
1)agrā republika – no 510.g. līdz 2.gs. 30. gadiem p.m.ē. – lielu pārmaiņu sākums Romā visās dzīves sfērās.
2)Vēlā republika – no 2.gs. 30. gadiem līdz 30. gadam p.m.ē. – Romas pilsētvalsts un republikas struktūru krīzes laiks, kas beidzās ar republikas krišanu.
Romas impēriju arī iedala divās daļās:
1)agrā impērija – no 30./27.g. p.m.ē. līdz 3.gs. beigām m.ē.
2)vēlā impērija – no 3. gs. Beigām līdz mūsu ēras 476. gadam, kad Romā tika gāzts pēdējais romiešu imperators un sāka valdīt ģermāņu karalis.
Saskaņā ar romiešu mitoloģiju Romas pilsētu dibinājuši Romuls un Rems, Latvijas pilsētas Albalongas valdnieka mazdēli. Patiesībā Romas pilsēta veidojās citādi. Zinātnieki ir konstatējusi, ka 10. un 9. gs. p.m.ē. Palatīna pakalnā atradušās latīņu ciema apmetnes , kas apvienojās, lai aizsargātos pret apkārtējām kalniešu ciltīm padarītu drošu Sāls ceļu. Ap 7./6. gs. miju p.m.ē. šī teritorija nonāca etrusku kundzībā, un tikai tad Roma kļuva par pilsētu, kurā bija etrusku valdnieks. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka Romas nosaukums cēlies no etrusku dižciltīgās dzimtas Ruma vārda. Valdnieka pils atradās Kapitolija pakalnā, kur uzcēla arī pilsētas galvenā dieva – Jupitera templi. Romā apmetās valdnieka karavīri, arī zināms skaits etrusku amatnieku un tirgotāju. Tādējādi Romas sākotnējie iedzīvotāji bija latīņi, sabīņi un etruski; acīmredzot te apmetās arī ienācēji no citām kaimiņu ciltīm.
Roma etruskiem bija svarīgs stratēģisks punkts. Roma strauji auga un nostiprinājās.
Pēc leģendas, Romā valdījuši septiņi valdnieki, kopumā 243 gadus(753 – 510 p.m.ē.). Pirmos četrus vēsturnieki uzskata par leģendārām personām, bet pārējie trīs tiek atzīti par reāliem etrusku valdniekiem. Valdniekiem bija īpaši varas atribūti: purpura virstērps – toga, valdnieka zizlis – scepteris, ziloņkaula troņa krēsls, 12 liktori ar fascijiem. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1158007
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties