5. Hellēnisma periods
Hellēnisma kultūra ir grieķu kultūras sintēze ar Tuvo un daļēji Vidējo Austrumu kultūru. Tā izveidojās pateicoties karagājieniem un tam, ka daudzi grieķi palika iekarotajās zemēs. Viņiem bija iespēja piepazīt vietējo kultūru un viņu kultūru pieņēma arī iekaroto zemju iedzīvotāji. Izveidojās koine valoda. Tā attīstījās un izveidojās uz atikas valodas bāzi. To izmantoja vadošā šķira, hellanizētajās zemēs. Tā bija valsts valoda, taču pastāvēja arī vel vietējās valodas un dažādi grieķu valodas dialekti.
Grieķiem veidojās jauns pasaules uzskats- kosmopolītisms . Iepriekšēja periodā šāda apzīmējuma nepastāvēja, jo grieķi sevi uzskatīja tikai pa tās pilsētas pilsoni, no kuras nāca.
Attīstība notika arī tehnikas ziņā. Radās nepieciešamība veikt uzlabojumus. Veica dažādus uzlabojumus, piemēram, Arhimēds visticamāk uzlaboja ēģiptiešu lauku apūdeņošanai lietoto ūdens pacelšanas mehānismu, ko grieķi nosauca par „Arhimēda skrūvi”. Visstraujāk attīstījās kara un celtniecības tehnika.. Uzlaboja kuģus – tie palika lielāki
Tika radītas bibliotēkas. Kultūras galvenais centrs ir Aleksandrija. Attīstījās daudzas zinātnes nozares, piemēram, matemātika, medicīna, ģeogrāfija, astronomija, mehānika.
Filozofijā parādījās jauni virzieni un pati filozofija daļēji mainīja savu saturu. Vecās skolas pagrima un parādījās jaunas stoicisma un Epikūra skolas.
Literatūra salīdzinājumā ar pārējām nozarēm, nebija tik straujas izaugsmes.Bet tēlotāj māksla attīstījās un uzplauka ļoti koši. [1,361-380 lpp]
…
