Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:277169
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.05.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads   
2.  Senās Grieķijas politika   
3.  Grieķu filozofija   
4.  Senās Grieķijas reliģija   
5.  Senās Grieķijas literatūra   
6.  Sports Senajā Grieķijā   
7.  Tēlotājmāksla un teātris Senajā Grieķijā   
8.  Tēlniecība Senajā Grieķijā   
9.  Keramika Senajā Grieķijā   
10.  Senās Grieķijas arhitektūra   
11.  5 no 7 pasaules brīnumiem atrodas Senajā Grieķijā   
12.  Zinātne Senajā Grieķijā   
13.  Izmantotā literatūra   
Darba fragmentsAizvērt

Grieķu filozofija uzplauka 6.-5. gs. p.m.ē. Grieķu zinātniekus sauca par filozofiem. nosaukums cēlies no vārdiem „philein” - mīlēt un „sophia”- gudrība. Tātad „gudrības mīlestība”. Filozofs ir cilvēks, kas mīl gudrību.
„No visām tautām dzīves sapni visskaistāk ir sapņojuši grieķi” J.B. Gēte.
Kādas varētu būt versijas, ka senie grieķi, šī mazā tauta Vidusjūras krastos ir pirmie, kas dzīves problēmas sāk risināt jēdzieniski, sistemātiski, zinātniski pamatoti, turklāt ar tik dziļu nopietnību un aizrautību, ka viņu atrastā dzīves gudrība dažā labā jautājumā var noderēt par vērtīgu palīgu arī mūsdienu cilvēkam, kas grib tikt skaidrībā par dažādiem personiskās un sabiedriskās dzīves jautājumiem? Varbūt tāpēc, ka miers, harmonija un saprāts ir vadošās vērtības sengrieķu dzīves gudrībā, kuras mūsdienu modernā sabiedrība ir gatava „aizmest” kā vecmodīgas, savu laiku pārdzīvojušas.

Nevienā senajā tautā nevar saskatīt tādu uzticību brīvības ideāliem un ticību cilvēka cēlumam kā grieķos. Grieķi cilvēku uzskatīja par visnozīmīgāko būtni visā izplatījumā un neļāvās priesteru un despotu varai.
«Septiņi gudrie" - tā grieķi sauca dažus savus likumdevējus un sabiedriskos darbiniekus, kas dzīvoja 7. gadsimta beigās un 6. gadsimta pirmajā pusē p. m. ē. un kļuva slaveni ar savām īsajām, aprautajām, bet kodolīgajām sentencēm par cilvēka dzīvi. Savu gudrību šie valstsvīri bija mācījušies praktiskajā dzīvē, sabiedriskā darbā un dziļās pārdomās par cilvēkiem, tāpēc viņu izteicieni jau Senajā Grieķijā bija pārvērtušies par tautas sakāmvārdiem, un daži no tiem, piemēram, «Pazīsti pats sevi!», «Neko par daudz», bija rakstīti pat virs ieejas Apollona templī Delfos, kas bija galvenā visu grieķu nacionālā svētnīca. Turklāt šo vīru nopelns ir vēl arī tas, ka viņi ir filozofiskās dzīves gudrības celmlauži - pirmie, kas savas atziņas sāk izteikt nevis mitoloģiskos tēlos, bet gan vispārīgos jēdzienos.
Kāda tad ir dzīves gudrība, ar ko šie vīri audzinājuši savu tautu un kļuvuši slaveni? Tā ir mērena, saprātīga un valstiska pilsoņa dzīves gudrība. Visās lietās viņi iesaka ievērot mēru, vairīties no pārmērībām un savaldīt sevi. Krietns tikums stāv augstāk par baudas priekiem, labais ir vērtīgāks par patīkamo. Lai varētu savaldīt savas jūtas un kaislības, cilvēkam jāpazīst pašam sevi. Ievēro mēru, savaldi sevi un pazīsti sevi - šie trīs prasījumi stāv visas grieķu tautas nacionālās dzīves gudrības pamatā. Uz tiem balstās arī grieķu morāles filozofija.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1195347
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties