Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,54 (18%)
Cena ar atlaidi*:
2,45
Pirkt
Identifikators:452286
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads.Saule un saules enerģija    3
2.  Tiešā saules enerģija    4
3.  Saules enerģijas izmantošanas veidi    4
3.1.  Kolektori    5
3.2.  Saules baterijas    7
3.3.  Saules ūdens sildītāji    8
3.4.  Ierīces kosmosā    9
3.5.  Automašīnas    10
4.  Nobeigums    10
5.  Literatūra    12
Darba fragmentsAizvērt

Saule ļoti atšķiras no citiem Saules sistēmas ķermeņiem. Tā ir Zemei tuvākā zvaigzne. Spoža tā ir tāpēc, ka atrodas daudz tuvāk nekā citas zvaigznes. Tomēr attālums līdz Saulei ir liels - aptuveni 150 miljoni kilometri un paiet 8 minūtes, kamēr tās stari sasniedz Zemi. Īstenībā daudzas citas zvaigznes ir karstākas un spožākas par Sauli, tikai tās atrodas ļoti tālu un tāpēc pie debess redzamas kā spoži punkti.
Saule ir līdzīga lodei, kuras diametrs ir aptuveni 1,4 miljoni km. Planētu un visu sīko Saules sistēmas ķermeņu kopējā masa ir tikai viena tūkstošā daļa no Saules masas, tādēļ tā ar savu gravitācijas spēku nosaka visu Saules sistēmas ķermeņu kustību. Saule ne tikai izraisa planētu riņķošanu ap sevi, bet arī pati griežas. Viens pilns apgrieziens ilgst apmēram mēnesi.
Saule sastāv no karstām gāzēm. Tās centrā ir liels spiediens un augsta temperatūra, tāpēc viena veida gāze pārvēršas citā un izdalās varens siltuma un gaismas daudzums, kas izkļūst uz Saules virsas un izplūst apkārtējā Visuma telpā. Saules virsa nav cieta, bet gan veidota no gāzu mutuļiem, no kuriem nemitīgi izšaujas milzīgas gāzu strūklas - uzliesmojumi. Uz Saules virsas ir novērojami plankumi. Tie ir laukumi, kas ir nedaudz vēsāki nekā pārējā virsa.
Saules uzliesmojumi tiek novēroti kā pēkšņi, dažu sekunžu līdz dažu stundu gari, laika posmi, kad virs Saules virsmas tiek atbrīvota milzīga enerģija (līdz pat 1025 J).
Tad cik daudz ūdens mēs varētu uzvarīt ar 1025 J? Lai uzvārītu 1 litru ūdens (uzsildīt no 20 līdz 100 grādiem) elektriskā tējkannā paiet apmēram 2 minūtes. Elektrisko tējkannu jauda parasti ir ap 2 kilovati (2kW = 2 10^3W). Tātad lai uzvārītu 1 litru ūdens vajag, 2kW x 2min = 2 10^3W x 120 s = 240 kJ, apmēram 200 kJ enerģijas. Ar 1025 J mēs varam uzvārīt 1025 / 2 105 = 5 1019 l ūdens. Jeb tas ir 5 105 km3. Salīdzinam ar Baltijas jūras tilpumu. Pieņemot, ka Baltijas jūra ir 500 km plata, 1000 km gara un 100 m dziļa, mēs iegūstam ka tās tilpums ir tilpums= 500km x 1000km x 0.1km = 5 10^4km3.
Tātad ar 1025 mēs varētu uzvārīt 10 Baltijas jūras. Tā neko. Salīdzinājumam, tikpat daudz enerģijas ir miljardam ūdeņraža bumbu.
Jau trešajā gadsimtā pirms mūsu ēras cilvēki apzinājās, cik liels spēks piemīt fokusētai saules gaismai.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,44 €
Materiālu komplekts Nr. 1130390
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Saules enerģijas izmantošanas veidi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/452286

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties