Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,58 (13%)
Cena ar atlaidi*:
3,91
Pirkt
Identifikators:283954
Vērtējums:
Publicēts: 10.09.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    2
2.  Satversmes Sapulces tiesiskais statuss un struktūra    3
2.1.  Satversmes sapulces ievēlēšana    3
2.2.  Satversmes Sapulces statuss    4
2.3.  Satversmes Sapulces struktūra    6
3.  Satversmes Sapulce likumdošanas darbā    8
3.1.  Latvijas Republikas satversmes izstrādāšana    8
3.2.  Latvijas agrārreformas iekšpolitiskā nozīme    17
3.3.  Kārtu un muižnieku priekšrocību atcelšana    18
3.4.  Latvijas republikas karogs un ģērbonis    18
3.5.  Lāčplēša kara ordeņa dome    19
3.6.  Nacionālās kultūras izkopšana un Kultūras fonds    19
3.7.  Satversmes Sapulces likumdošanas darbs valsts pārvaldes, skolu u.c. lietu kārtošanā    20
3.8.  Izmeklēšanas un petīciju lietas Satversmes Sapulcē    22
4.  Nobeigums    23
5.  Satversmes Sapulces darbības ietekme uz turpmāko Latvijas valsts attīstību    24
Darba fragmentsAizvērt

Priekšlikums sasaukt Satversmes Sapulci izskanēja Tautas Padomes 1919.gada 18.novembra sēdē1. 1918.gada decembrī TP2 izstrādāja noteikumus par Satversmes Sapulces vēlēšanu kārtību, līdz ar to bija paredzēts, ka Satversmes Sapulce uzsāks savu darbību 1919.gada februārī. Bet kara un okupācijas apstākļu dēļ Satversmes Sapulces sasaukšanu nevarēja īstenot.
Tautas vēlētās pārstāvības trūkums deva pamatu uzskatiem, ka Latvija nav patstāvīga valsts, bet joprojām ir tiesiskās Krievijas sastāvdaļa. Iekšpolitikā tas radīja labvēlīgu augsni dažādu politisko kombināciju šķetinājumiem, kuru mērķis bija nepieļaut Latvijas, kā neatkarīgās valsts, pastāvēšanu. Kā pierādījums tam – 1919.gada apvērsumi un uzbrukumi, kas atklāja brutālus Latvijas noārdīšanas nolūkus, bet, tai pat laikā, ievērojami kāpināja latviešu brīvības apziņu. Ārpolitikā augšminētais apstāklis kavēja starptautisko attiecību veidošanos vai jau esošo attiecību izkārtošanu Latvijai labvēlīgākā veidā. Tāpēc Satversmes Sapulces ievēlēšana bija steidzināma.
Un tā, pieņemot dažus papildinājumus 1919.gada 19.augusta likumam par Satversmes Sapulces vēlēšanām, kurus noteica tā laika apstākli: 1.) karavīru atrašanās dienestā, kas neļāva viņiem piedalīties vēlēšanās viņu dzīvesvietas vēlēšanu apgabalā, 2.) pasīvās vēlēšanu tiesības Satversmes Sapulces vēlēšanās tika dotas Rainim un Aspāzijai, kuri uz to brīdi joprojām atradās Šveicē, jo citādi formāli viņus nemaz nevarēja ievēlēt, TP no jauna kērās pie Satversmes Sapulces vēlēšanu sagatavošanas. Vēlēšanu priekšdarbus uzsāka 1920.gada 1.martā un pašas vēlēšanas notika 1920.gada 17. un 18.aprīlī.
Tautas Padomes 1919.gada 19.augusta pieņemtā likuma 1.pantā bija noteikts, ka „Latvijas Satversmes Sapulci ievēl vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās”, pie tam „vēlēšanu tiesības ir visiem abu dzimumu Latvijas pilsoņiem, kuri 21 gadu veci” (2.pants)1. Te jāpiebilst, ka saskaņā ar 1920.gada 10.marta pieņemtiem augšminētā likuma papildinājumiem „visi karavīri, kas vēl atradās kara dienestā un līdz 1920.gada 1. martam kļuvuši 18 gadus veci, bauda vēlēšanu tiesības Satversmes Sapulces vēlēšanās”2.
Vēlēšanu norisei Latvija bija sadalīta piecos vēlēšanu apgabalos: Rīga, Vidzeme, Kurzeme, Zemgale un Latgale. Satversmes Sapulces darbību bija jānodrošina 150 deputātiem. Lai noteiktu katrā vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaitu, izmantoja 1897.gada tautas skaitīšanas konstatēto iedzīvotāju skaitu. Un tā, deputātu vietu sadale pa vēlēšanu apgabaliem bija sekojoša: Rīgā 22 deputāti, Vidzemē -37, Kurzemē -26, Zemgalē -26 un Latgalē -39. Aktīvajā armijā iesaistītās personas tika apvienotas atsevišķā vienā vēlēšanu apgabalā, ko nosacīti varētu dēvēt par sesto vēlēšanu apgabalu, ar tiesībām balsot par visiem Latvija uzstādītiem kandidātu sarakstiem.
Tiesības vēlēt bija vienīgi Latvijas pilsoņiem.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,12 €
Materiālu komplekts Nr. 1218680
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Satversmes Sapulces darbība pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/283954

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties