Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,95 (19%)
Cena ar atlaidi*:
4,04
Pirkt
Identifikators:638015
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2008.g. - 2009.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Teoretiskā daļa   
  Ievads    4
1.1.  Kas ir atmiņa?    4
1.2.  Atmiņas struktūra    5
1.3.  Atmiņas darbības mehānisms    6
1.3.1.  Kas nomāc mūsu atmiņu?    6
1.3.2.  Cik daudz spējam atcerēties?    8
1.4.  Atmiņas veidi un klasifikācija    8
1.5.  Īslaicīgā atmiņa    11
1.6.  Ilgtermiņa atmiņa    12
1.7.  Atmiņas modeļi    14
1.8.  Aizmiršana    17
1.9.  Aizmiršanas līkne    18
1.10.  Iegaumēt un atcerēties    20
2.  Praktiskā daļa    23
2.1.  Anketēšanas rezultāti    23
2.2.  Intervijas analīze    24
  Secinājums    25
  Literatūras saraksts    26
Darba fragmentsAizvērt

1.1.KAS IR ATMIŅA?

Hulmēts Benešs stāstīja, ka atmiņa ir procesu komplekss centrālajā nervu sistēmā, kas nodrošina mūsu individuālās pieredzes uzkrāšanu un reproducēšanu. Spēja saglabāt dzīves laikā iegūto informāciju ir viena no raksturīgākajām nervu sistēmas īpašībām. Ja cilvēkam nebūtu šīs spējas, viņš visu mūžu būtu jaundzimušā līmenī, nespētu plānot savu rīcību, mērķtiecīgi veikt kādu darbību, saprātīgi izvairīties no kļūdām.
Ne jau viss saglabājas atmiņā. Vienlaikus ar informācijas uztveršanu notiek informācijas zaudēšana – aizmiršana. Cilvēks aizmirst lielāko daļu no saņemtās informācijas. Bez informācijas atlases un tās izdzēšanas no atmiņas cilvēks vārda tiešā nozīmē neslīktu nepārtraukti pieplūstošo faktu jūrā. Tas būtu tikpat slikti kā nespēja atcerēties. Pašreiz zinātnieki cenšas kaut aptuveni noteikt cilvēka smadzeņu informācijas ietilpību. Ir aprēķināts, ka atmiņā saglabājas tikai viens procents no visas informācijas, ko cilvēks saņem. Pastāvīgi notiek informācijas atlase, un saglabājas tikai svarīgākā informācija, kura ir nepieciešama indivīda izdzīvošanai. Ne visi kairinātāji, kas iedarbojas uz cilvēku, tiek uztverti apzināti. Lielāko daļu uztver neapzināti. [1]
Atmiņu vajag trenēt
Normāla novecošana ir tāda, ka vispirms cilvēks lasa intelektuālu presi, piemēram, Rīgas Laiku, pēc tam Santu un beigās – tikai Privāto Dzīvi. Protams, tas nav attiecināms uz visiem vienādi, taču ar gadiem cilvēku arvien mazāk saista informācija, kas prasa piepūli. Gribas kaut ko vieglāku. Tiem, kuri visu mūžu mācās, apmeklē kursus un seminārus, šis process aizkavējas.
Ja ir izjūta, ka atmiņa pavājinās, jāsāk par to rūpēties, bet nevajag krist panikā un domāt, ka tā ir kādas slimības pazīme. Galva nav atkritumu kaste, to nevajag piebāzt ar ziņām, ko var pierakstīt, ierakstīt mobilā telefona plānotājā vai citādi piefiksēt. Sevi jāmīl un atmiņa jātrenē – jāmācās svešvalodas, jārisina krustvārdu mīklas. [7]

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Salaspils 2.vidusskolas 10.-12.klašu skolēnu un skolotāju atmiņas stāvoklis un tā uzlabošanas iespējas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/638015

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties