Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
12,99
Ietaupījums:
1,43 (11%)
Cena ar atlaidi*:
11,56
Pirkt
Identifikators:574329
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.02.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 34 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

I.Tiesisku darījumu priekšmets
Darījuma priekšmets
Civillikums maz pievēršas mācībai par tiesiskā darījuma priekšmetu, dažreiz neprecīzi lietojot terminoloģiju, dažreiz par priekšmetu saucot darbību, citreiz lietu, vai pat jaucot abus jēdzienus. Piemēram, 1416.pants noteic: "neatļauta vai nepieklājīga darbība [..] nevar būt par tiesiskā darījuma priekšmetu", bet jau 1419.pants teikts: "kad saistības priekšmets ir neatvietojamas lietas". Civiltiesību teorijā darbība ir vienīgi saistību tiesību priekšmets, taču 1412.panta definīcija nepamatoti attiecina to uz visiem darījumiem. Lietu tiesību nodošana arī ir atsevišķs darījums, taču panta definīcija tam pilnīgi neatbilst, jo nodošanas priekšmets vienmēr ir lietu tiesības (īpašuma tiesības, ķīlas tiesības, servitūts). Piemēram, īpašuma iegūšana ar piegūšanu (occupatio) ir juridiskā darbība, tātad tiesiskais darījums, taču tā priekšmets nav darbība.1
Saistību priekšmets
Saistību tiesībās ir jānodala saistību priekšmets un darbības priekšmets. Jau romiešu tiesībās bija nostiprināts, ka saistību priekšmets ir- dot, darīt, atbildēt, vienmēr darbība un nekad lieta. Lieta var būt par darbības priekšmetu, bet nekad- par saistību priekšmetu. Attiecībā uz saistību priekšmetu veidiem pantā ir saglabājušās pēdas no romiešu tiesību sadalījuma dare/facere, t.i., lietu tiesību nodošana/citas darbības. Taču Civillikumā ar to netiek saistītas nekādas tiesiskas sekas. Visā likumā ar "darbību" ir jāsaprot gan pozitīvā, gan negatīvā gribas izpausme. Ja saistību priekšmets ietver darīšanu, tad tā tiek saukta par pozitīvu, ja atturēšanos no darbības- par negatīvu.2
Tādējādi panta definīcija aptver daļu no civiltiesībās pazīstamajiem 1403.pantā aptvertajiem tiesiskajiem darījumiem. Nevar piekrist mūsdienu tiesību literatūrā piedāvātajiem risinājuma variantiem par darījuma priekšmetu saukt darbību, bet lietu apzīmēt ar vārdu "objekts".3 Šāda pieeja ir attaisnojama saistību tiesību ietvaros, taču, ņemot vērā, ka saskaņā ar CL 6.pantu saistību tiesību vispārējie noteikumi ir piemērojami arī citās civiltiesību daļās, tāda sašaurinātā tiesisku darījumu priekšmeta definīcija nav pareiza.
1413. Par saistību tiesību priekšmetu var būt tikai kas iespējams; pretējā gadījumā darījums nav spēkā. Tomēr nav vajadzīgs, lai darījuma priekšmets jau pastāvētu tā taisīšanas laikā; darījums var attiekties arī uz nākamām lietām.
Pants atkal jauc saistības priekšmetu un juridiskās darbības priekšmetu.4 Jāatzīmē, ka šis pants attiecas tikai uz saistību tiesībām. Panta regulējums vēl nenozīmē, ka darījuma izpildes iespējamībai jau jāpastāv saistības rašanās laikā. Tāpēc ir pilnīgi pieļaujamas saistības, kas attiecas ne tikai uz vēl neizgatavotām lietām, bet arī uz darbībām, kuru izpildīšana pagaidām ir neiespējama. Tādas saistības ir pieļaujamas ar noteikumu, ka izpildes laika gaitā tās kļūs iespējamas. Baltijas vietēju civillikumu kopojuma vācu redakcijā iespējamība tika definēta šādi: "muss möglicherweise existiren können", ko varētu iztulkot kā "var pastāvēt iespējamības robežās".5 Ja solītājs uzņēmies saistības cerībā uz tehnikas vai medicīnas progresu, bet viņa cerības nav piepildījušās, tad jāvadās no zinātnes atzinumiem par to, kas vispār ir iespējams.6
Civiltiesības pazīst dažādus neiespējamības veidus: sākotnējā un vēlākā neiespējamība- atkarībā no tā, vai saistības izpildījums kļuvis neiespējams pirms vai pēc darījuma noslēgšanas; objektīvā un subjektīvā neiespējamība- atkarībā no tā, vai darbība ir neiespējama vispār vai subjektīvi neiespējama parādniekam. Neiespējamība var būt galīga vai pagaidu, pēdējā gadījumā runa ir par nokavējumu.7 1413.pants regulē galīgu objektīvo neiespējamību, proti, darījuma priekšmets ir tāda darbība, kuru neviens nespēj izpildīt, un tāpēc tā nevar būt par saistību priekšmetu. Subjektīva neiespējamība neatņem saistībai spēku, piemēram, ja personai ir jāmaksā simts lati, bet viņai nav naudas.8 Latvijas civiltiesībās vēl nav atrisināts jautājums par ekonomisko jeb faktisko neiespējamību- tie ir gadījumi, kad izpildīšana ir fiziski iespējama, bet tā saistīta ar nesamērīgām pūlēm un izmaksām, vai pat ir pretrunā ar veselo saprātu. Piemēram, ja apsolītā dārglieta ir nogrimusi jūras dibenā vai uzņēmuma līguma izpildes laikā ir notikusi naudas devalvācija. Šādi apstākļi var tikt atzīti par neiespējamību, piemērojot labu tikumu principu, kas nosaka taisnīgu likuma piemērošanu un līdzinās proporcionalitātes principam. 1413.pantā minētā neiespējamība ir sākotnēja, vēlākās neiespējamības regulējums atrodams CL 1836.pantā.9
Konstatējot neiespējamību, ir jāvērtē arī pušu nolūks un iespēja dot aizvietojumu norunātā izpildījuma ietvaros. Piemēram, līgums par kravas dzelzceļa pārvadājumu, kur ir noteikts maršruts, paliek spēkā arī tad, ja bija zināms, ka bojājumu dēļ pārvadājuma laikā maršrutu nevarēja izmantot. Ja pārvadātājs taisījās nogādāt preci uz norunātu vietu pa apvedceļu, ceļa aprakstīšana kalpoja tikai maksas noteikšanai.10
Sākotnējas galīgās objektīvās neiespējamības tiesiskās sekas ir līguma spēkā neesamība. Ja saskaņā ar šādu spēkā neesošu līgumu kaut kas jau ticis nodots, tad otrai pusei ir atprasījuma tiesības (2369.p.). Ja neiespējamība ir bijusi subjektīva vai pats parādnieks ir vainojams pie neiespējamības iestāšanās, tad saskaņā ar CL 1543.pantu tam, kas ir devis apsolījumu, ir jāatlīdzina otrai pusei zaudējumi. Zaudējumi ir aprēķināmi, ņemot par pamatu negatīvo interesi, respektīvi, tāda stāvokļa atjaunošanu, kāds būtu bijis, ja puse nebūtu gatavojusies un rēķinājusies ar darījumu.
Lai arī saskaņā ar CL 2007.pantu pirkuma līguma priekšmetam vajag patiesi pastāvēt, tomēr iespēju vienoties par nākamām lietām paredz cerības pirkums (CL 2009.p.), piegādes līgums (CL 2107) un uzņēmuma līgums (2212.p.). Tādējādi kopumā CL atzīst iespēju vienoties par iespējamas, bet vēl nepastāvošas lietas "pirkumu", kā to paredz 1413.pants.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,86 €
Materiālu komplekts Nr. 1160032
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Saistību tiesības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/574329

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties