Saistību tiesības. Nokavējums un tā sekas

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Nokavējums ir saistību nepienācīgs izpildījums, kas var būt gan no kreditora, gan parādnieka puses. Praksē visvairāk tomēr novērots parādnieka nokavējums.
Praksē visbiežākais iemesls parādnieka nokavējumam, kas ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, ir garām palaistais termiņš, kas bija noteikts izpildīšanai. Ja šāds termiņš nav bijis noteikts, tad kreditors jebkurā laikā var prasīt līguma izpildi, taču, lai iestātos nokavējums, parādniekam ir jāsaņem atgādinājums no kreditora.
Kaut arī kreditors ir ieinteresēts saņemt saistību izpildījumu, tomēr retos gadījumos arī viņš var piegādāto preci nepieņemt, jo, piemēram, nav vietas tās uzglabāšanai, vai arī nav naudas tūlītējai samaksai, kā rezultātā var iestāties kreditora nokavējums.
Ja nokavējis parādnieks, viņa saistības paliek spēkā, bet tai pievienojas pienākums atbildēt par saistības priekšmeta nejaušu bojā eju un pienākumu atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus. Ja nokavējis kreditors, tad risks par priekšmeta nejaušu bojā eju pāriet uz viņu, kā arī kreditoram jāatlīdzina visi zaudējumi.
Ja kreditors parādnieka nokavējuma dēļ vairs nav ieinteresēts līguma izpildīšanā, tad viņš var prasīt tā atcelšanu. Var iestāties arī citas nokavējuma sekas, visbiežāk zaudējumu atlīdzināšana, nokavējuma procenti, līgumsods.
Lai nerastos pārpratums par atgādinājuma saņemšanas pastāvēšanu, ja tas bijis mutisks, ir priekšlikums papildināt Civillikuma 1653.pantu šādā redakcijā “Citos gadījumos, lai atzītu parādnieka nokavējumu, viņam jādabū papriekš atgādinājums no kreditora vai tā vietnieka.”
…