Nobeigums.
Apkopojot empīrisko informāciju, izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies. 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti un pirmsvēlēšanu aptauju dati reāli atspoguļo sabiedrisko domu un nostāju. Neatkarīgi no tā, vai šajās vēlēšanās sabiedrība ir bijusi neaktīvāka, vai aktīvāka nekā iepriekš, pieejamā informācija liecina par to, ka šogad cilvēki ir bijuši kaut kur aktīvāki, kaut kur ne tik ļoti. Salīdzinājumā ar 9. Saeimas vēlēšanām, aktivitāte, lai arī tikai par nepilnu procentu, tomēr ir bijusi lielāka. Arī cilvēku entuziasms ārvalstīs šogad par Latviju ir radījis pozitīvu tēlu. Citu valstu pilsoņi beidzot redz, ka arī latvieši, kaut arī atrodoties svešumā, tomēr ņem aktīvu dalību savas valsts dzīvē un neuzlūko ārzemes kā vienīgo vietu, kur tie varētu dzīvot un strādāt, bet arī ir gatavi un piedalās vēlēšanās, lai ar savu balsi kaut ko spētu mainīt un varbūt jaunā (nosacīti jauna, jo kāds ir apvienojies un kāds ir mainījis savu vārdu un turpinās strādāt arī nākošajā valdībā) valdība spētu kaut ko mainīt un viņi varētu atgriezties savās mājās.
Kamēr uzvarētāji jau „klusībā” dala posteņus un Valsts policija pārbauda iespējamos pārkāpumus vēlēšanās, Dombrovskis piedāvā „Saskaņas Centram” slēgt sadarbības līgumu un domā par to vai ņemt „Saskaņas Centru” valdībā, kura vēlēšanās ieguva otro vietu. Kā ziņoja LTV1 raidījums „Defacto”, lēmums par to vai ņemt Saskaņas Centru valdībā, var apdraudēt paša Dombrovska pārstāvēto „VIENOTĪBU”. Tāpat jau ir nosaukti arī iespējamie ministru kandidāti un vietu sadalījums varētu būt šāds: aizsardzības un iekšlietu ministrs varētu būt kāds no „Pilsoniskās savienības”, Ārlietu ministrs – no partijas „Citai politikai”, par izglītības, veselības, reģionālo lietu un zemkopības ministriem varētu būt pārstāvji no ZZ, Kultūras ministrs no „VIENOTĪBAS”, Tieslietu ministrs – LNNK, bet par Finanšu ministra kandidātu vēl nav skaidrības. Kā redzams visvairāk izredzes ieņemt kādu no augstajiem posteņiem ir tieši Zaļo un Zemnieku savienībai.
…
