Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
0,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:875042
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.05.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    1
  Aristokrāti    2
  Bruņinieki    3
  Garīdznieki    4
  Zemnieki    5
  Secinājumi    6
  Izmantotās literatūras saraksts    7
Darba fragmentsAizvērt

Aristokrāti.

Aristokrāti bija dižciltīgo un bagāto kārta, kam piederēja vara.
No visām pastāvošajām kārtām svarīgākā bija dižciltīgie (aristokrāti). Kas tie tādi, to grūti definēt: vai nu cilvēks bija dižciltīgs, vai nebija, un tur neko nevarēja mainīt. 13. gs. Francijā un 15. gs Vācijā iecelt kādu dižciltīgo kārtā varēja saskaņā ar karaļa (imperatora) rīkojumu (vēstuli), bet laikabiedriem šie ieceltie šķita iznireļi, ar ko īstenajiem aristokrātiem nav nekā kopēja. Grūti pateikt kad un kā šī kārta izveidojās. Iespējams, ka Vācijā – no senajiem cilšu varoņiem un to pēcnācējiem.
Romiešu vēsturniek Tacits savā Ģermānijā norāda, ka ģermāņiem ir nobiles (dižciltīgie), bet nepaskaidro, ar ko tie atšķiras no citiem brīvajiem. Tautu staigāšanas laikā šo nobiles vara pieauga. Turība šiem deva varu un cieņu, un sekas – iespējamā pacelšanās vai krišana sociālā plāksnē. Agrīnos viduslaikos dižciltīgo kārtu noteica dzimšana. Tomēr, neskatoties uz dinamiku un intensitāti, nostiprinās arī priekšstati, ka valdošā slāņa pārstāvjiem jābūt arī senčiem, kas jau bijuši piederīgi šim slānim. Dižciltīgo ģimenēs kopš 11. gs. iekšējo struktūru nosaka dēlu mantošanas tiesības, t. i., tās eksistēja agnātiskā formā. Viduslaikos bija gan varenas valdnieku ģimenes, gan arī mazākas vietējo aristokrātu ģimenes. Kaut arī starp tām nebija stingri noteiktu robežu, tomēr šādas robežas bija.
Lielākai daļai dižciltīgo, kas pieskaitāmi šai grupai, bija kāds tituls: dux (hercogs), marchio (markgrāfs) vai comes (grāfs). Šie tituli izteica varas pakāpi, amatu: hercogs – karaliskās dzimtas politiskais vadonis, grāfs – karaļa pārstāvis, vietnieks kādā noteiktā sfērā, apgabalā, markgrāfs – karaļa īpašo pilnvaru nesējs kādā robežreģionā. Jau Karolingu laikā šie tituli kļuva mantojami.
Dižciltīgo pamatdaļu Vācijā sauca par ministeriāļiem, kas skaidri atklāj to pozīciju: tie ir nebrīvie kalpotāji, kas pacelti īpašā pozīcijā. Viņiem galmā bija amati, viņi sekoja valdnieku ienākumiem, Kā arī pildīja karadienestu, veica diplomātiskās funkcijas. 11. un 12. gs. strauji pieauga ministeriāļu slānis, jo, pieaugot saimnieciskās dzīves tempiem, palielinājās arī viņu administratīvo pienākumu skaits, it īpaši pilsētās. Jaunos uzdevumus uzņēmās ministeriāļi, bet to tiesiskais status (daudzi bija nebrīvie), saimnieciskā pozīcija (tie bieži vien ātri kļuva bagāti) bija pretrunā ar viņu tiesisko statusu.
Muižniecība un muižas gan veidojās, gan arī sabruka. Šajā pacelšanās un sabrukuma dažkārt karaļu vai dižciltīgo ģimeņu rokās nonāca kolosāli lieli zemes īpašumi.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −0,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1130998
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties