Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,85 (17%)
Cena ar atlaidi*:
4,14
Pirkt
Identifikators:856923
Vērtējums:
Publicēts: 04.05.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.1.  Barbarismi jēdziens un iedalījums    4
1.2.  Rusifikācija Latvijā    6
1.2.1  Rusicismi cariskās Krievijas laikā    6
1.2.2.  Rusicismi Padomju Laikā    8
1.2.3.  Mūsdienu rusicismi    10
2.  Mūsdienu latviešu valodā visbiežāk lietotie rusicismi    11
2.1.  Aptaujas rezultāti    11
2.2.  Novērojumu rezultāti    17
  Secinājumi    18
  Izmantotā literatūra    19
  Anotācija    20
  Annotation    21
  Pielikums    22
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Savam pētnieciskajam darbam esmu izvēlējies tematu: "Rusifikācijas ietekme un tās sekas latviešu valodā". Šo tematu izvēlējos tēpēc, ka ikdienā mēs bieži lietojam vārdus, kuri latviešu valodā ir ienākuši rusifikācijas rezultātā, un tāpēc vēlos izpētīt tā iemeslus un sekas.
Pētnieciskā darba hipotēza: rusifikācija Latvijā atstājusi negatīvas sekas uz mūsdienu latviešu valodu.
Pētnieciskā darba mērķis: 1) iepazīties ar rusifikācijas laika posmu Latvijā
2) izpētīt, kādas sekas ir atstājusi rusifikācija latviešu valodā.
Pētnieciskā darba uzdevumi: 1) iepazīties ar teorētiskajiem materiāliem par rusifikāciju
2) atklāt un izpētīt visbiežāk lietotos rusicismus
3) iepazīties ar dokumentiem un līgumiem par rusifikāciju
4) veikt intervēšanu un anketēšanu par rusifikācijas sekām
Izmantotās pētījuma metodes: 1) darbs ar teorētisko literatūru
2) anketēšana
3) darbs ar dokumentiem
4) novērojumu metode
Darbs sastāv no 2 daļām, darbu veido ievads, teorētiskā daļa, kurā ir apkopoti materiāli par rusifikācijas vēsturi Latvijā, par rusicismiem kā īpatnēju leksikas slāni. Otrajā daļā ir pētīta rusicismu vēsture: senākais rusicisma slānis (cariskās Krievijas laiks), Padomju laikā ienākušie rusicismi (sovjetismi) un rusicismi, kas ienākuši latviešu valodā pēdējā laikā. Pētījuma daļā ir apkopoti pētījumu rezultāti par sabiedrības slāņiem, kuros rusicismi tiek visbiežāk izmantoti.

1. Teorētiskā daļa
1.1. Barbarismi jēdziens un iedalījums
Apzīmējuma pamatā ir grieķu vārds barbaros „svešs”, tātad barbarisms ir kas svešs. Taču šī vārda lingvistiskā izpratne ir šaurāka. Parasti ar barbarismu saprot tikai nevēlamu svešu elementu, neiederīgu citvalodas faktu. Visbiežāk šo vārdu attiecina uz leksiku, saprotot ar barbarismu nevēlamu aizgūtu vārdu, bet dažreiz par barbarismiem sauc arī sintaktiskās konstrukcijas, morfoloģijas un vārdu darināšanas elementus, kā arī veselus teicienunus, kas pārņemti no citas valodas.
Jautājums par barbarismiem valodniecībā ir maz izstrādāts. Lielo tautu valodās barbarismi nav tik aktuāli kā latviešu valodā, kura ilgu laiku bijusi pakļauta varmācīgai vācu valodas ietekmei un kuru ietekmējusi krievu valoda, kas tagad tiek plaši lietota līdzās latviešu valodai.
Krievu leksikoloģijiskajā literatūrā barbarismi tikpat ka nav aplūkoti. Parasti šo jautājumu piemin, vai nu garām ejot, vai vispār par to nerunā. Lingvistisko terminu vārdnīcā uzrādītas trīs barbarismu izpratnes. Par barbarismiem uzskata 1) „nepareizi” darinātus vārdus, formas un izteicienus, kas neatbilst attiecīgās valodas likumībai 2) citvalodu vārdus, kas tiek izmantoti kolorītu darināšanai, aprakstot svešu zemju dzīvi 3) citvalodu cilmes vārdus, kas nav atzīti par literāriem, un ko lieto tikai atsevišķas sociālās grupas. [ 1. 122 lpp. ]
Latviešu valodniecībā barbarismu jēdziens vienmēr ir saistīts ar valodas kultūras problēmām.
Ar barbarimu saprot aizguvumu, kas no valodas kultūras viedokļa nav vēlams, jo valodā ir atbilstošs cits vārds, kam šādas nevēlamas nokrāsas nav. Šādus aizguvumus izjūt par barbarismiem tāpēc, ka tie ir ļoti tieši atgādina svešo paraugu un liek domāt par atbilstošo valodas kultūras ziņā nevainojamo ekvivalentu, piemēram, braņīt (kr. „braņitj”, latv. bārt, rāt). [1. 122.lpp.]
Barbarismi ir aizguvumi, kurus valodā izjūt par svešķermeņiem un bez kuriem var arī iztikt, jo vārdu krājumā ir citi, labāki – stilistiski neitrāli vārdi. Barbarismi jauc leksiskās normas un ir literārajā valodā nevēlami. Tomēr barbarismu vārdu krājumā turas diezgan sīksti un rodas no jauna. Tām ir vairāki cēloņi, visbiežāk vēsturiski apstākļi, bet var būt arī citi. Dažkārt valoda tiek piesārņota ar barbarismiem it kā humora pēc. Diezgan bieži barbarismu lietošanai par cēloni ir runātāju nevērība, kuras dēļ leksikā iezogas barbarismi. Šādi vārdi pielīp kā dadži, un ir grūti no tiem tikt vaļā. Kāda gan vajadzība latviešu valodā ir pēc vārda vot!, tomēr mutvārdu runā tas iesprūk pat labiem literāras valodas pratējiem. Valodas attīstības gaitā daļa barbarismu iegūst stilistisku vai emocionālu ekspresivitāti.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Rusifikācijas ietekme un tās sekas latviešu valodā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/856923

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties