Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,60 (12%)
Cena ar atlaidi*:
4,39
Pirkt
Identifikators:597274
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.12.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Muguras muskuļi    3
  Seklie muguras muskuļi    3
  Dziļie muguras muskuļi    7
  Muguras muskuļu nozīme    9
  Krūšu muskuļi    10
  Seklie krūšu muskuļi    10
  Dziļie krūšu muskuļi    12
  Elpošana    15
  Elpošanas muskuļi    16
  Elpošanas īpatnības sportā    18
  Elpošanas sistēmas novecošana    18
  Vēdera muskuļi    19
  Vēdera priekšējie muskuļi    19
  Vēdera sānu muskuļi    20
  Vēdera mugurējie muskuļi    23
  Vēdera prese    23
  Izmantotā literatūra    25
Darba fragmentsAizvērt

Vēdera muskuļi.

Vēdera muskuļi (musculi abdominis) atrodas starp krūšu dobuma apakšējo un iegurņa augšējo robežu. Abās vēdera pusēs atrodas iekšējie un ārējie slīpe muskuļi (m. obliquus internus etexternus abdominis), vēdera šķērsmuskulis (m. transversus rectus abdominis). Pirmie trīs ir plakanie, platie muskuļi, kas turpinās plānās, plakanās un platās, bet ļoti stiprās aponeirozēs.
Labi trenēta jostasvietas muskulatūra nodrošina lielāku mugurkaula aizsardzību. Attīstīti vēdera muskuļi it kā savelk kopā visu pārējo muskulatūru, tāpēc, ka vēdera muskuļi atrodas ķermeņa centrā.
Vēdera muskulatūru uztrenēt ir diezgan grūti, it sevišķi, ja ir nosliece uz aptaukošanos. Galvenais vēdera trenēšana ir pielietot dažādus vingrinājumus, lai muskuļi nepierod. Vēdera muskuļi ir jātrenē apmēram divas līdz trīs reizes nedēļā. Atkārtojumu skaitu vajadzētu mainīt – reizēm taisīt vairāk par divdesmit atkārtojumiem, citreiz mazāk, bet dažreiz pat līdz simts atkārtojumiem. Vislabāk trenēt presi, tad, kad ir visvairāk spēka – pašā treniņa sākumā, bet arī treniņa vingrinājumu kārtību vajadzētu palaikam pamainīt.
Arī vingrinājuma izpildes ātrumu vajadzētu ik palaikam pamainīt. Reizēm veikt vingrinājumu mainīgā tempā – iesākt ar desmit atkārtojumiem, kurus izpildīt lēnām, tad turpināt ar desmit ātrākiem atkārtojumiem. Tas vis vajadzīgs, lai gūtu labākus rezultātus. Tāpēc jau laikus jāsāk domāt par to, ka jāsāk uzturā lietot mazāk taukainus ēdienus, produktus.


Vēdera priekšējie muskuļi.

Vēdera taisnais muskulis (m. rectus abdominis) ir pāra muskulis, kas atrodas vēdera sānu muskuļu aponeirožu makstī. Sākas no krūšu kaula šķēpveida izauguma (m. rectus abdominis) un V–VII ribas skrimšļu priekšējās virsmas.Tā augšdaļā atrodas 3-4 starpcīpslas (intersectiones tendineae), kas cieši saaug armaksts priekšējo sienu. Muskulis iet uz leju gar vēdera balto līniju un piestiprinās pie kaunuma kaula (os pubis) augšējās malas.
Vēdera taisnā muskuļa makstij (vagina musculi recti abdominis) ir divas sienas – priekšēja lapa un mugurējā lapa (lamina anterior et posterior). Mugurējo sienu taisnā muskuļa divās augšējās trešdaļās veido vēdera šķērsmuskuļa aponeiroze un vēdera iekšējā slīpā muskuļa aponeirozes mugurējā lapa. Apakšējā trešdaļā taisno muskuli n mugurpuses klāj tikai šķērsfascija, jo iekšējā slīpā muskuļa un šķērsmuskuļa aponeirozes šeit pilnīgi pāriet uz priekšpusi. Maksts priekšējās sienas divas augšējās trešdaļas veido iekšējā slīpā muskuļa aponeirozes priekšējā lapa un ārējā slīpā muskuļa aponeiroze, bet apakšējo – visu triju plato vēdera muskuļu apneirozes.
Vēdera baltā līnija (linea alba abdominis) stiepjas pa vēdera viduslīniju un krūškaula šķēpveida izauguma līdz simfīzei. To vēdera viduslīnijā veido vēdera plato muskuļu apneirožu šķiedru krustojums. Augšdaļā tā platākla (2-2,5cm), lejā tā kļūst šaurāka un resnāka un izveido trīsstūrainu paplašinājumu.
Gandrīz pašā baltās līnijas vidusdaļa atrodas nabas gredzens (anulus umbilicalis). N simfīzes sākas neliels rudimentārs pāra muskulis – piramīdmuskulis (m. pyramidalis), kas labi attīstīts somainajiem dzīvniekiem. Muskulis pietiprinās pie vēdera baltās līnijas, kuru tas saraujoties ietiepj.
Funkcija: abi muskuļi, saraujoties vienlaicīgi, saliec mugurkaulu, novelkot krūškurvi uz leju un veicinot izelpu. Ja krūškurvis ir fiksēts, ceļ iegurni uz augšu.
Inervē V–XII ribstarpu nervi (nn. intercostales V–XII), iegurņa un pavēderes nervs (n. iliohypogastricus ), iegurņa un cirkšņa nervs (n. ilioinguinalis ).

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Rumpja muskuļi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/597274

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties