Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:456069
 
Vērtējums:
Publicēts: 08.06.2021.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Literatūras apskats    4
  Vēsturiskais fons    5
1.  Romas arhitektūra kā sabiedrības paradumu atspulgs    6
1.1.  Publiskās celtnes    6
1.2.  Dzīvojamās celtnes    7
1.3.  Ielas    8
2.  Izmantoto materiālu attīstība    11
3.  ehnikas un to ietekme uz mākslu    14
4.  Kolonnas kā Romas arhitektūras iezīme    16
4.1.  Doriskais orderis    16
4.2.  Joniskais orderis    16
4.3.  Korintiskais orderis    16
4.4.  Toskāna orderis    17
4.5.  Kompozītais orderis    17
  Secinājumi    18
  Literatūras atsauces    20
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
Romas publisko ēku celtniecības un to arhitektūras izpēte ļauj iedziļināties arī Romas sabiedrības interesēs. Tādas šajā darbā apskatītās publiskās ēkas kā piemēram bazilikas, pirtis, teātri, mauzoleji, kā arī dzīvojamās ēkas un ielas raksturo romiešu brīvā laika pavadīšanu, parašas un ikdienas dzīves detaļas. Īpaši jāatzīmē visgraciozākā celtne Romā – Kozilejs, kas bija milzīgs amfiteātris, kas deva iespēju Romas ļoti lielai sabiedrības daļai pulcēties vienkopus.
Informācijas par Romas arhitektūru izpētes laikā pārsteidza tādu sabiedrisko ēku kā peldvietu izveide, kurām bija apdare ar marmoru, dārgakmeņiem un apgleznojumiem, un tās vēlāk – 3. gs.p.m.ē. pārtapa par pirtīm jeb termām. Termu skaits bija ļoti liels, tās spilgti apliecina sabiedrības tieksmi pēc komforta un estētikas. Lai arī iedzīvotāji pēc tiesiskā un mantiskā stāvokļa iedalīti 3 pamatkārtās: patricieši, plebeji un vergi, taču uz pirtīm varēja doties ikviens, izzūdot sociālajām atšķirībām starp cilvēkiem. Vienlaikus pirts kultūra bija pretrunā ar notiekošo uz ielām un atkritumu apsaimniekošanu. Uz ielām bija šaurība un saspiestība un netīrība - romieši atkritumus bieži izmeta tieši uz ielas un mājas sanitārais iekārtojums bija primitīvs, kas tika izliets pat uz ielām.
Romas arhitektūras izpēte arī dod arī sabiedrības kā nācijas raksturojumu. Romas arhitektūrai bija tendence būt ļoti iespaidīgai, uzsvērt bagātību un greznību, izmantojot mākslinieciskus izteiksmes veidus, piemēram, grīdu veidojot no mozaīkām, griestus greznojot ar ciļņiem, attēlojot cilvēku un dzīvnieku figūras, telpās izvietojot augus. Būtiska arhitektoniskā forma, kas raksturo Romas pilsētas arhitektūru, ir kolonnas. Tās bija iespaidīgas būves, kuras varēja uzcelt, pateicoties romiešu augsti attīstītām zināšanām un prasmēm celtniecībā un arhitektūrā. Interesanti bija izsekot Romas arhitektūrā ne tikai ne tikai būvju un tajās izmantoto materiālu attīstība, bet arī dekoratīvo materiālu, piemēram, krāsu un ornamentu attīstībai.
Romiešu arhitekti pētīja un meklēja izturīgākus, bet arī pēc izskata pieņemamus materiālus. …

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties