Ja tev nevilina ne ekonomika, ne juridiskās studijas, ja ir liela vēlme strādāt radošu un ar savu darbu cilvēku ikdienu veidot interesantāku, tava izvēle varētu būt režisors. Jāatzīst gan, ka Latvijā nav daudz iespēju apgūt režijas knifiņus. Viena no tām piedāvā Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), kur var iegūt bakalaura grāda dramatiskā teātra režijas mākslā, TV režijā, bet maģistrantūrā arī kino un video režijā. LKA prorektors Jānis Siliņš sarunā apstiprina: „šobrīd kino un video režijas kursu var apgūt tikai maģistrantūrā, bet TV režijas kursu nemaz nav. Ir operatoru kurss, kur arī var apgūt arī TV režisora iemaņas. Bēdīgi, ka kļūt par kino režijas lietpratēju Latvijas vispār nav iespējams, jo tā ir ļoti dārga specialitāte un akadēmijai nav tādas tehniskās bāzes. Pašlaik ir tikai dramatiskā teātra kurss. Tā ir mūsu nelaime, ka Latvijā nav izteiktas režijas skolas.
LKA uzņemšana notiek ik pēc četriem gadiem. Lai uzzinātu, kad būs nākamā uzņemšana, jāseko līdzi jāseko informācijai preses izdevumos un akadēmijas mājas lapā internetā. Akadēmijā tiek uzņemti desmit studenti, un ir piecas budžeta vietas, bet ne vienmēr izveidojas pilna grupa- pat tad, kad uz vienu vietu ir izvirzīti desmit pretendenti. Kāpēc tā? „daudzās specialitātēs var uzņemt arī tos, kam ir zemāku baļļu skaits, bet režija noteikti nav no tām profesijām. Ne katrs var kļūt par režisoru. Tā nav tikai profesija tā ir domāšana. Problēma tā ir tā, ka pasaulē ir maz vietu, kur māca režiju. Es uzskatu, ka to vajag darīt tikai maģistrantūrās studijās. Kāpēc?
Viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ir dzīves pieredze. Režija nav tā profesija, kurā var iemācīties visu uzreiz. Bez profesionālām zināšanām, kuras var apgūt LKA, vajag arī milzīgu zināšanu bagāžu. …
