Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,49 (14%)
Cena ar atlaidi*:
3,00
Pirkt
Identifikators:203324
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.05.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
  Retorikas attīstība    3
  Runas stili    6
  Elpošana un skaņu veidošanās    10
  Runas satura būtība    10
  Ķermeņa izpausmes saziņā    11
  Efektīvas atgriezeniskās saiknes radīšanas mērķi    12
  Atgriezeniskās saiknes efektivitātes rādītāji    13
  Secinājumi    14
  Izmantotās literatūras saraksts    15
Darba fragmentsAizvērt

Viens no vērtīgākajiem Platona daiļrunas teorijas ieguvumiem ir ideja par runas iedarbību uz dvēseli. Iepazīstot cilvēku dvēseļu dabu, oratoram ir iespēja klausītājiem iedvest savus uzskatus.
Platona uzskatus mērķtiecīgi un spīdoši attīstīja viņa skolnieks Aristotelis (384. – 322. p.m.ē.). Aristotelis ir bijis Maķedonijas Aleksandra skolotājs. Savas dzīves nogalē Aristotelis nodibināja savu skolu, kuru nosauca par liceju. No rītiem šajā skolā apguva filosofiju, bet pēcpusdienās – retoriku. Aristotelis darbā „Retorika”, kas sastāv no trim grāmatām, pauž savus uzskatus par šo mākslu. Aristotelis savā darbā runā par retorikas būtību, par oratora mākslu kā pārliecināšanas mākslu. Lielu uzmanību Aristotelis pievērsa runas stilam. Pēc viņa domām, runām ir jābūt vienkāršām, skaidrām un dabiskām - klausītāju valdzina runa, kas ir līdzīga ikdienas runai, tā ir nesamākslota. Aristotelis lielu vērību pievērsa runas ritmam, kā arī tam, kāds runas veids ir nepieciešams – polemiskā runa ir veidojama citādi nekā tiesas vai svinīgā runa. Lielu uzmanību Aristotelis pievērsa metaforām, epitetiem, salīdzinājumiem, analoģijām u.tml., aicinot tos iesaistīt runā, bet ar mēru.
Viens no slavenākajiem sengrieķu politiskajiem oratoriem bija Dēmostens (384. – 322.g.p.m.ē.). Dēmostena runām piemita patoss, dedzīgums, patriotisms. Viņš retorikai pievērsās nejauši un apstākļu spiests. Pēc tēva nāves, lai attiesātu savus īpašumus no aizbildņiem viņam nācās uzstāties vienās tiesas sēdē pēc otras.
Viens no pazīstamākajiem Senās Romas oratoriem bija Marks Tūlijs Cicerons (106. – 43. g.p.m.ē.). viņš daudz bija mācījies no Dēmostena. Pēc Cicerona uzskata patiesa daiļruna ir kaut kas tāds, kas padodas ne katram, jo tā veidojas no daudzām zināšanām un prasmēm. Cicerons uzskatīja, ka oratora mākslas pamatā ir dziļas zināšanas par aplūkojamās lietas dabu un īpašībām. Viņš cieši saistīja retoriku ar citām zinātnēm, sevišķi ar filosofiju.
Cicerons izvirzīja kompromisa risinājumu jautājumā par to, vai retorika ir zinātne. Viņš uzskatīja, ka retorika nav īstena zinātne, bet tā ir praktiski izmantojama oratora pieredzes sistematizācija.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,49 €
Materiālu komplekts Nr. 1242443
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Retorika”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/203324

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties