Renesanse ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, kas raksturojams ar spožu zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukumu (Itālijā no 14.gs. līdz 16.gadsimtam, citās valstīs no 15.gs. beigām līdz 16.gs. vidum).
Šā posma kultūrai atšķirībā no gotikas ir izcili laicīgs raksturs. To noteica topošās pilsētu buržuāzijas aktivitāte, kā arī idejas, ko izplatīja humānisma pārstāvji (humānisms – pasaules uzskats, ka atšķirībā no iepriekš atzītā baznīcas pasaules uzskata par cilvēka niecību Dieva priekšā, apliecina cieņu pret cilvēka prātam un cilvēkam kā visu vērtību radītājam). Ierosmi humānisti smēlās antīkajā filozofijā un literatūrā, pārliecinot savus piekritējus, ka visas laikmeta kultūras vērtības radušās studējot antīko mantojumu. 16.gadsimta itāļu gleznotājs un arhitekts Džordžo Vazāri 1550.gadā iznākušajā grāmatā “Slaveno gleznotāju, tēlnieku un arhitektu dzīves apraksti” šim laikmetam deva apzīmējumu rinascimenta – atdzimšana (franciski – renaissanse – renesanse), ar to saprotot sava laika tēlotājmākslas atdzimšanu pēc viduslaiku pagrimuma. …
