Renesanse bija laiks, kad tika veikti pētījumi daudzos jaunos kultūras, zinātnes, mākslas un literatūras virzienos. Renesansei raksturīga īpaša humanitāra un zinātniska pētījuma attīstība un progress. Izglītotie cilvēki parasti bija speciālisti vairākās jomās. Īpaši aktīvi bija arhitekti. Nepārtraukti tika paplašinātas pilsētas. Tika būvētas daudzas jaunas celtnes, lai slavinātu dzimto pilsētu. Arhitektus iedvesmoja antīkā laikmeta ģeometrisko formu skaidrība un harmoniskās proporcijas. Bija svarīgi attēlot pasauli, objektus un cilvēku figūras reālā, Telpiskā vidē – trijas dimensijas, tā, kā to uztver cilvēka acs. Par galveno attēlošanas objektu kļuva reāli notikumi un pārdzīvojumi. Bokačo „Deomeronā” izsmēja viduslaiku askētismu un spilgti attēloja Itālijas sabiedrības dzīvi un notikumus mēra laikā. Tas bija traģisks laiks Itālijas vēsturē, gāja bojā ļoti daudz cilvēku, arī dzejnieka Petrarkas lielā mīlestība – Laura, kurai viņš veltīja daudzus sonetus. Petrarkas bija pirmais literāts, kurš pēc viduslaikiem Romā tika oficiāli prēmēts tieši kā dzejnieks. …
