Reliģija un rituāli Senajā Romā

Runājot par romiešu reliģiju, jānorāda, ka diez vai vispār ir bijusi senatnē kāda tauta, kas nebūtu atstājusi savas pēdas romiešu reliģiskajā dzīvē. Viņi pielūdza visas pasaules tautu dievus. Romiešu reliģijas attīstība bija visciešākajā veidā saistīta ar valstisko attīstību. Romiešu reliģija piedzima kopā ar Romas valsti un mainījās kopā ar to, attīstoties no visprimitīvākajām formām; tās sākums – burvestības un fetišisms, noslēgums – kristietības uzvara.
Jāns.
Par romiešu reliģijas senāko posmu ir maz ziņu. Iespējams, ka pastāvēja mīts par Jānu kā pasaules radītāju un cilvēka izcelšanos no ozola. Jānu sākotnēji pielūdza kā gaismas un zibens dievu, kas atver debesu vārtus nākamajai dienai. Tas bija „dievu dievs”, kuru vēlāk izstūma Kapitolija Jupiters.
Vēlāk Jāns kļuva par vārtu un māju durvju sargu; viņu attēloja ar divām galvām arī tāpēc, ka vārtiem ir divas sejas, no kurām viena vērsta uz āru, otra - uz iekšu. Viņam veltīja gada pirmo dienu, gada pirmo mēnesi un katra mēneša pirmo dienu. Jaunā gada svinēšana ar 1.gs. p.m.ē. saplūda ar svētkiem par godu Jānam. Romā bija vairāki tempļi par godu Jānam, galvenais no tiem atradās Forumā. Jānu piesauca, dodoties karagājienā. Miera laikā tempļa vārti bija aizvērti; sākoties karadarbībai, tos atvēra.
Senā dievu triāde Romā bija Jupitera (debess, gaismas, visu dievu valdnieks, identificēja ar grieķu Zevu), Marss (kara, zemes, auglības dievs), Kvirīns (saimnieciskās darbības dievs). Jupitera simbols ilgi bija meteorīta akmens. Marsa pavadoņi bija vilks, kara zirgs, darba vērsis un dzenis. Marsam upurēja cūkas, aitas, vēršus. …