Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
6,49
Ietaupījums:
1,10 (17%)
Cena ar atlaidi*:
5,39
Pirkt
Identifikators:386728
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Uzdevuma nostādne    3
1.  Datu noliktavas projektēšana    4
2.  Tabulu izveidošana un datu izgūšana    8
2.1.  Tabulu nodefinēšana    8
2.2.  Saites starp tabulām    10
2.3.  Datu ievietošana    11
2.4.  Datu izgūšana    12
2.4.1.  Visu datu izgūšana no tabulām    12
2.4.2.  Datu izgūšana no datu bāzes datu vārdnīcas    16
2.4.3.  Datu izgūšana ar CUBE un GROUPING    17
2.4.4.  Klona tabulas    21
3.  Klasteri    25
3.1.  Klasteru izveidošana un to indeksu izveidošana    25
3.2.  Datu izgūšana no datu bāzes datu vārdnīcas    26
3.3.  Datu izgūšana ar CUBE un GROUPING    27
4.  Materializētais skats    29
5.  Virknes    32
6.  Skati    34
  Secinājumi    37
Darba fragmentsAizvērt

Pirms ķerties klāt jāizprojektē shēma, pēc kuras tiks veidotas tabulas, lai pēc tam tajās varētu ievietot datus un izgūt datus no tām.
Par priekšmetisko vidi paņēmu sporta preču veikala tīklu. Veikalam preces piegādā sporta preču ražotājfirmas. Kā jau veikalu tīklam, tam var būt vairākas pārdošanas vietas. Datu bāzē arī jāparedz glabāt datus visu galveno informāciju par visā veikala tīklā esošajiem darbiniekiem. Protams, derētu iegūt informāciju par kādiem datiem noteiktā laika posmā. Vajadzētu paredzēt arī kādu daļu vietai, kur glabāt informāciju par noteiktas preces pārdošanu, arī darbinieku algām attiecīgajā laika posmā.Datu noliktavas projektēšanā tiek izmantota sniegpārsliņas shēma. Bultiņa, kas savieno tabulas, norāda, ka pirmās tabulas vienai lauka vērtībai, var atbilst vairākas lauka vērtības no otrās tabulas, t.i., saite viens pret daudziem.
Kā redzams augstāk redzamajā zīmējumā, norādītas hierarhijas, kas veidos atsevišķu dimensiju tabulu grupa. Tā, piemēram, dimensiju tabulas Nodaļa un Darbinieki veidos Veikala tīklu un darbinieku hierarhiju. Tā tas ir līdzīgi vēl ar citām hierarhijām redzamajā shēmā.
Kā redzams shēmā ir arī tādas tabulas, uz kurām norāda tikai bultiņas, bet no tām neiziet neviena bultiņa. Tās tiek sauktas par faktu tabulām. Parasti faktu tabulā ir lauki, kuri ir kopīgi visām hierarhijām, kuras norāda uz pašu faktu tabulu. Piemēram, faktu tabulā Algas būs informācija, kas derētu gan dimensiju tabulai Vietas, gan Veikala tīkla un darbienieku hierarhijai, gan Laika hierarhijai.Protams, šeit runājot par naudas lietām, piemēram , preces cena, darbinieku alga, piemaksa, tāpat virstundu skaits un preču eksemplāru skaits – visi šo lauku vērtības nedrīkst būt mazākas par 0.
Šeit redzams (1.attēls), ka pēc pirmā lauka nosaukšanas tam tika piešķirts tips NUMBER, kas ir skaitļa datu tips. Pēc tam sekoja atslēgvārds CONSTRAINT un tad arī ierobežojuma nosaukums, kuram jābūt atšķirīgam no lauka nosaukuma. Pēc ierobežojuma nosaukuma sekoja ierobežojums, kas šajā gadījumā ir primārā atslēga (PRIMARY KEY). Tas nozīmē, ka šī lauka vērtības katra būs unikāla. Tabulas definēšanā dažām citām lauka vērtībām tiek noteikts ierobežojums NOT NULL. Tas nozīmē, ka laukā obligāti pie datu ievietošanas būs jāievada vērtība. Tips VARCHAR2 ir simbolu virknes tips. Iekavās aiz tā norāda simbolu skaitu, kas tiks rezervēts simbolu virknes ievadei.
Apskatīsim vēl pāris tabulas izveidošanas šajā praktiskajā darbā, kas atšķīras no manis tikko aprakstītā piemēra.
Tagad apskatīsim mēnešu tabulas izveidošanas kodu.
Šī piemēra atšķirība ir tā, ka šeit aiz tipa NUMBER nosaukuma parādās iekavas. Ja iekās ir tikai viens skaitlis, tad tas norāda uz ciparu skaitu skaitlī, bet, ja ir divi skaitļi iekavās, tad pirmais norāda uz ciparu skaitu skaitlī, bet otrs - ciparu skaitu aiz komata. Šajā piemērā redzams, ka atslēgvārds CHECK tiek izmantots, lai norādītu laika vērtību, kurā intervālā tā var būt. Intervāla norādīšanai var izmatot arī loģiskos operatorus. Manā darbā pie tabulu izveidošanas tika izmantots loģiskais operators AND (loģiskais un). Šajā piemērā var redzēt, ka pēc visu lauku nodefinēšanas seko ierobežojums, kas neskar tikai vienu lauka vērtību. Tas ir tabulas ierobežojums, kas attiecas uz visu lauku vērtībām. Manā piemērā gan tas skar tikai divu lauku vērtības – pārdoto eksemplāru skaits (lauks PARD_SK) nedrīkst būt lielāks par noliktavas pārziņā esošo eksemplāru skaitu (lauks EX_NOL).…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Relāciju datu bāzes informācijas objekti”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/386728

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties