Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,52 (13%)
Cena ar atlaidi*:
3,47
Pirkt
Identifikators:814293
Vērtējums:
Publicēts: 07.10.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2008.g. - 2008.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Kas ir reimatisms?    3
1.2.  Epidemioloģija    3
2.  Etioloģija un patoģenēze    4
3.  Makroskopiskā un mikroskopiskā aina    6
4.  Klīniskā aina    8
4.1.  Sirds – asinsvadu sistēmas reimatiskie bojājumi    8
4.1.1.  Reimatiskais miokardīts    9
4.1.2.  Reimatiskais endokardīts    11
4.1.3.  Perikardīts    12
5.  Reimatisma gaita    13
6.  Laboratorā diagnostika    14
7.  Diferenciāldiagnoze    15
8.  Diagnozes formulējums    16
9.  Iznākumi    17
10.  Komplikācijas    17
11.  Ārstēšana    17
12.  Pielikums    18
13.  Izmantotā literatūra    20
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
1. Kas ir reimatisms?
Reimatisms ir infekciozi alerģiskā saslimšana, kura galvenokārt bojā sirds – asinsvadu sistēmu un nereti to pavada locītavu iekaisums. [2]
Vēl reimatismu sauc par Sokolska – Bujno slimību. Šie zinātnieki pierādīja, ka slimība bojā ne tikai locītavas, bet arī sirdi un ka tā sakarība ir raksturīga noteiktai locītavu bojājuma klīniskai formai – akūtam reimatiskām poliartrītam.[3]
Nākamais svarīgs etaps mācībā par reimatismu ir saistīts ar Ašofa un Talajeva izmeklējumiem. Ašofs aprakstīja īpatnējas, specifiskas akūtam reimatiskam poliartrītam granulomas sirdī. Turpmākajos izmeklējumos bija pieradīts, ka reimatiskās granulomas kaut arī ir visbiežāk sastopamas sirdī, bet tos var atrast arī citos orgānos un audos. Ar to tika pieradīts, ka reimatisms ir visa organisma saslimšana. Bez tā, bija gadījumi, kad reimatiskās granulomas bija atrastās sirdī un citos orgānos arī tad, kad locītavas netiek skartas. Palika skaidrs, ka eksistē ārpuslocītavu reimatisma formas, tas liecina par to, ka locītavu bojājums nav obligāta reimatisma pazīme.
Agrāk Francijā šo slimību nosauca par Bujo slimību, Anglijā un Amerikā – „ reimatiskais drudzis „. [3]
Mācībai par reimatismu ir gadsimtiem ilga vēsture. Pirmās ziņas par reimatismu paradās vēl Hipokrāta darbos. Parādās humorālā teorija ( lat. humor – šķidrums ) – tekošais pa locītavām process. 20. gadsimta sākumā visas locītavu saslimšanas uzskatīja par reimatismu. 17. gadsimtā Sidengams no iekaisīgo locītavu slimību grupas atzīmēja podagru – apmaiņas patoloģija. Tikai 1835. gadā Bujno un Sokolskis vienlaicīgi pieradīja, ka reimatisms ne tik daudz bojā locītavas, kā sirdi. Laseg teica : „Reimatisms laiž locītavas, bet kož sirdi”. Vēlāk S. P. Botkins pieradīja, ka reimatisma gadījumā tiek bojāti arī citi orgāni: nieres, āda, nervu sistēma, aknas, plaušas. Tātad reimatisms ir visuresoša slimība – tā ir poliviscerāla slimība.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Reimatiskās sirdskaites”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/814293

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties