SECINĀUMI
Jāsecina, ka 2010. gada 6. jūnijā Saeimā pieņēma Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, kurā noteiktas valsts attīstības prioritātes un telpiskā perspektīva. Stratēģijā ietverti septiņi stratēģiskie indikatori, kas veido pamatu ilgtspējīgas attīstības novērtēšanai Latvijā. Viens no svarīgākajiem reģionālās attīstības novērtēšanas indikatoriem ir iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju atšķirības jeb reģionālā iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju dispersija.
Jāsecina, ka šobrīd joprojām galvenais reģionu novērtēšanas rādītājs ir Teritorijas attīstības indekss, kas ir vispārināts rādītājs, ko aprēķina ar noteiktiem svara jeb nozīmības koeficientiem summējot svarīgāko, teritoriju (pašvaldību) attīstību raksturojošo statistikas pamatrādītāju standartizētās vērtības. Valsts reģionālās attīstības aģentūra (Aģentūra) aprēķina teritorijas attīstības līmeņa indeksus republikas pilsētām, novadiem un plānošanas reģioniem saskaņā ar 2014. gada 1. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 367 „Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtība” 1. pielikumā noteikto kārtību, kā arī nodrošina aprēķināto vērtību publicēšanu Aģentūras oficiālajā tīmekļa vietnē un RAIM (Reģionālās attīstības indikatoru modulis).
Jāsecina, ka TAI nav pilnīgs rādītājs un būtu vajadzīgi uzlabojumi. Ir nepieciešami teritorijas attīstības indeksa pilnveidošana, kur priekšplānā ir izvirzījusies problēma, ka „viens” teritorijas attīstības indekss tiek lietots visos gadījumos. Viens indekss nevar kalpot vairākiem mērķiem vienlaicīgi. Tā vietā ir jābūt vienam salīdzinoši vienkārši veidotam indeksam, kas uzskatāmi parāda reģionālās atšķirības, taču specifisku uzdevumu risināšanai, kas ir saistīts ar teritorijas attīstības novērtējumu, ir nepieciešams plašāks rādītāju loks. Līdz ar to autore secina, ka šis šobrīd ir galvenais klupšanas punkts Latvijas reģionu novērtēšanā.
Kopumā var secināt, ka attīstības plānošanā un novērtēšanā gan pasaulē, gan Latvijā ticis izmantots plašs indikatoru loks, tomēr to izmantošana bijusi atkarīga no attīstības plānošanas dokumenta vai novērtējuma mērķa rakstura. Tie būtu turpmāk padziļināti izvērtējami reģionālās attīstības novērtēšanas kontekstā, tai skaitā, Teritorijas attīstības indeksa pilnveidošanas vajadzībām.
…
