Tomēr tai ir arī negatīvās puses. Dienas kārtības teorija pieņem, ka pasīvo auditoriju mediju saturam ir viegli ietekmēt, kādēļ var uzskatīt, ka tā neatzīst katra indivīda spēju filtrēt un interpretēt informāciju atbilstoši savām vērtībām, principiem un iespējām piekļūt citiem satura avotiem, kas varētu ietekmēt katra indivīda dienas kārtību. Tā ir arī iemesls, kāpēc mediji, atspoguļojot vai izceļot tikai vienu pusi vai noteiktu aspektu problēmai, par to rada vispārīgu izpratni sabiedrībai. Šī iemesla dēļ auditorijai rodas neatbilstošs skatījums uz realitāti, kas var novest pie dezinformācijas un stereotipu veidošanās. Turklāt, tehnoloģijām attīstoties, mediju auditorija kļūst aizvien fragmentārāka, kādēļ vien nelielai daļai mediju ir iespējas ietekmēt un sasniegt lielu sabiedrības daļu, kas korelē ar ideju, ka katra medija izvirzītā dienas kārtība un ietekme uz sabiedrību nav precīzi izmērāma va nosakāma, jo auditorija informācijas iegūšanai apzināti vai neapzināti, izmantojot sociālos tīklus, patērē saturu no daudziem un atšķirīgiem ziņu avotiem, un mediji ir arī tikai viens no daudziem faktoriem, kas ietekmē sabiedrības viedokli un skatījumu uz notikumiem. …