Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,44 (11%)
Cena ar atlaidi*:
3,55
Pirkt
Identifikators:814045
Vērtējums:
Publicēts: 14.12.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Cialkovska formula   
  Meščerska vienādojums   
  Starpplanētu lidojumi   
  Ceļojumi kosmosā   
  Kosmiskās raķetes   
  Kosmonautikas perspektīvas   
  Kosmonautikas hronoloģija   
  Dzinēji   
  Reaktīvie dzinēji   
  Raķešdzinēji   
  Raķešdzinēju iedalījums   
  Automātiskās kosmiskās stacijas   
  Tuvo planētu zondes   
  Tālo planētu zondes   
  Orbitālie un nolaižamie aparāti   
  Orbitālās stacijas   
Darba fragmentsAizvērt

Kosmiskie teleskopi
Virszemes teleskopi spēj atklāt daļu Visuma noslēpumu, jo Zemes atmosfēra lielā mērā aiztur vai izkropļo debess ķermeņu starojumu. Lai šo šķērsli apietu, orbītā ap Zemi ir palaisti vairāki desmiti ar teleskopiem aprīkotu oavadoņu. Pirmais no tiem bija orbitālā Saules observatorija OSO, kuru 1962. gadā palaida NASA.

Orbitālās stacijas.
Orbitālajās stacijās astronauti var ilgstoši strādāt kosmosā 320 km augstumā virs zemes. Stacijas izmanto debess spīdekļus Zemes novērojumiem, kā arī eksperimentiem, kas jāveic bezsvara apstākļos vai atklātā kosmosā. Tagad astronauti var pavadīt kosmosā vairākus mēnešus, uzkrājot ilgstošu lidojuma pieredzi, kas var izrādīties noderīga turpmākos kosmosa pētījumos.
Pirmās orbitālās stacijas uzbūvēja 20. gs. 70. gados Padomju Savienība, kad kļuva skaidrs, ka tai neizdosies uzvarēt sacensībā par cilvēka nogādāšanu uz Mēness. Stacija, kuru palaida 1971. gadā, sastāvēja no laboratorijas moduļa, dzīvojamā moduļa un sakabināšanās mezgla, pie kura pietaubojās kosmosa kuģi. Saules baterijas nodrošināja staciju ar elektoenerģiju.

Personālais asistentpavadonis.
Personālie asistentpavadoņi r sarežģīti roboti, kurus paredzēts izmantot Starptautiskajā orbitālajā stacijā kā apkalpes papildu acis un ausis. Pie palīdzēs kontrolēt staciju un novērst bojājumus. Asistentpavadonis ir aptuveni 15 cm liela lode, kas bezsvara apstākļos brīvi peld gaisā. To dzen uz priekšu seši mazi ventilatori. Asistentu, kas pavada astronautu, var izmantot kā mobilo videofonu sakariema r citām stacijas vietām vai ar Lidojuma vadības centru uz Zemes. Automātiskajā režīmā asistents lido pa staciju un veic stacijas sistēmu pārbaudi vai arī pārraida skaņu un attēlu uz Lidojuma vadības centru. Asistentu mazie izmēri ļauj tiem iekļūt cilvēkam grūti pieejamās stacijas vietās. Bojājumu novēršanai tie var strādāt arī grupā.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Reaktīvā kustība”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/814045

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties