Raskoļņikova rīcības cēloņi un sekas F.Dostojevska romānā "Noziegums un sods"

Krievu rakstnieka –filozofa Fjodora Dostojevska (1821 – 1881) romānu „Noziegums un sods” var nosaukt par vienu no vissarežģītākajiem un smagākajiem darbiem pasaules literatūras klasikā. Autors talantīgi atspoguļo galvenā varoņa Rodiona Raskoļņikova pārdzīvojumus, kuri nevar atstāt vienaldzīgu nevienu lasītāju. Dostojevskis spēja ieskatīties tādās cilvēka dvēseles dzīslēs, kādas pats cilvēks nemaz nenojauš, vai arī izvairās izzināt, atklāj tajās esošo mūžīgo cīņu starp labo un ļauno. Dostojevska uzmanības centrā ir šausminoša XIX gadsimta patiesība- sociālā netaisnība Krievijā. Cilvēkiem jādzīvo skarbos nabadzības un bezspēcības apstākļos, naidā un pazemojumā, kurā jebkura persona sāk degradēties. Cilvēkiem nav iespēju attīstīt personīgo „es”. Ir, kas cenšas sacelties pret sistēmu, bet vienalga - dzīve vienā vai otrā veidā viņus noved uz, tā teikt, pareizā ceļa. Dostojevskis savos literārajos darbos veido noteiktu varoņa tipu – spilgtu un izteiksmīgu, lai šī varoņa likteņa traģēdija atspoguļotu visas pasaules traģēdiju. Iziet dzīvi skaisti - tā Dostojevskim lielākā un arī grūtākā no visām mākslām. Daudz vieglāk akmenī nekā savā dzīvē iecirst skaistas līnijas.

Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.