Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,55 (11%)
Cena ar atlaidi*:
4,44
Pirkt
Identifikators:467640
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 16 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  ĪSS PĀRSKATS PAR RADIOAKTIVITĀTES ATKLĀŠANAS VĒSTURI    4
2.  VISPĀRĪGS RADIOAKTIVITĀTES RAKSTUROJUMS    5
3.  BIOSFĒRAS RADIOAKTĪVAIS PIESĀRŅOJUMS    7
3.1.  RADIOAKTĪVAIS STAROJUMS    7
3.2.  RADIĀCIJAS STAROJUMA AVOTI    8
3.3.  RADIOAKTĪVĀ STAROJUMA IETEKME UZ DZĪVAJIEM ORGANISMIEM    12
3.4.  INTERESANTI FAKTI    18
3.5.  LATVIJAS REPUBLIKAS PIEŅEMTIE NORMATĪVIE AKTI, KAS SAISTĀMI AR RADIĀCIJAS DROŠĪBAS KONTROLI    21
  NOBEIGUMS    24
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    25
Darba fragmentsAizvērt

ĪSS PĀRSKATS PAR RADIOAKTIVITĀTES ATKLĀŠANAS VĒSTURI


20. gadsimts ir nozīmīgs ar virkni veiktu atklājumu, tai skaitā tas ir iezīmējams kā īpašs arī ar atklājumiem fizikā, kā rezultātā tika sekmēta kodolfizikas un radiobioloģijas attīstība.
Ar 1895. gadu vācu zinātnieks Vilhelms Konrāds Rentgens aizsāka fizikālo atklājumu virkni, kad viņš atklāja pirms tam nepazīstamu, cilvēka maņu orgāniem neuztveramu staru veidu – X starus, kas deva iespēju redzēt cauri necaurspīdīgiem priekšmetiem. Vēlāk šos starus nosauca to atklājēja vārdā - par rentgenstariem.
1896. gadā franču fiziķis Antuāns Anrī Bekerels novēroja urāna sāļu jaunu īpašību – izstarot neredzamus starus ar lielu caurspiešanās spēju. Vielu īpašību izstarot neredzamus/caurspiesties spējīgus starus vēlāk nosauca par radioaktivitāti, bet pašus elementus par radioaktīovajiem elementiem. Bekerels novēroja, ka ķīmiskā savienojuma veids, temperatūra, spiediens, elektriskie magnētiskie lauki to neiespaido. Līdz ar to tas norādīja uz jaunu/nezināmu elementu īpašību. Lai noskaidrotu šo īpašību, savus eksperimentus uzsāka poļu zinātniece Marija Skladovska – Kirī un viņas vīrs franču zinātnieks Pjērs Kirī. (Millers A., Rūse I., 1995; Gavars V., Millers A.,1991)
Ar radioaktivitātes pētījumiem sāka nodarboties daudzās zemēs un 1899. gadā angļu zinātnieks Ernsts Rezenfords pierādīja, ka radioaktīvais starojums ir neviendabīgs un sastāv no vairākiem komponentiem, kuri atšķiras ar caurspiešanās spēju - alfa un beta stari. Zinātniece Marija Kirī izteica pieņēmumu, ka alfa stari sastāv no atomu daļiņām, kas arī apstiprinājās. 1900. gadā Villards pierādīja trešo radioaktīvā starojuma komponentu – gamma starus. (Millers A., Rūse I., 1995)
Pēcāk tika veikti daudz un dažādi eksperimenti un pētījumi, jāatzīmē, ka pirmie eksperimenti ir prasījuši daudz zinātnieku dzīvību, jo tikai 20.gs. sākumā sāka pētīt radioaktivitātes pētījumu negatīvo ietekmi uz dzīvajiem organismiem.

2. VISPĀRĪGS RADIOAKTIVITĀTES RAKSTUROJUMS

Radioaktivitātes cēlonis ir radioaktīvā elementa atomu nestabilitāte. Mainoties vai sabrūkot šo atomu kodolu struktūrai lielākā enerģija atbrīvojas siltuma un radioaktīvo staru veidā, bet radioaktīvais elements pārvēršas stabilā vai arī citā radioaktīvajā elementā. (Gavars V., Millers A.,1991).
Tātad radioaktivitāte ir dažu nestabilu kodolu īpašība, saistībā ar kuru tie spontāni sabrūk, radot citu elementu kodolu un izstarojot radioaktīvo starojumu. Šis process tiek apzīmēts kā radioaktīvā sabrukšana. (Radiācija,1999) Sākotnējā (atskaites) radioaktīvā elementa sabrukšanas process notiek noteiktā ķīmisko elementu rašanās secībā, turpinoties šim sabrukšanas procesam. Izpētīti vairāku radioaktīvo elementu sabrukšanas procesi, kā rezultātā secīgi rodas noteikti ķīmiskie elementi (to rinda), kurus var uzskatīt par nukleīdu (kodolu) dalīšanās starpproduktiem. Vienlaicīgi tie ir tā sauktie radioaktīvie izotopi ar selektīvām īpašībām un raksturojošiem parametriem. (Ozoliņš RA.,2005)

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Radiaktīvais piesārņojums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/467640

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties