Tā kā putniem ir saistība ar Debesīm, jau kopš seniem laikiem tos uzskata par vidutājiem starp debesīm un zemi, kā arī par nemateriālu lietu, sevišķi dvēseles iemiesojumu. Ļoti daudzās reliģijās pazīstamas dievišķas būtnes, kam ir spārni vai putna izskats, piemēram, eņģeļi vai Erots. Putni bieži vien parādās kā dzīvības spēka simboli, nereti cīņā ar čūsku, kas simbolizē nāvi vai pazudinošos spēkus. Agrīnās kristietības mākslā putns ir izglabāto dvēseļu simbols.
Putnu priekšteči ir seni rāpuļi. No izmirušajiem rāpuļiem putni vistuvākās ir pseidozuhijas, ka atrastas triasa nogulās. No tām attīstījās dinozauri, krokodili. Pseidozuhijas bija nelieli dzīvnieki ar spēcīgi attīstītām pakaļējām ekstremitātēm un vājām priekšējām ekstremitātēm. No pseidozuhijām vistuvākā radniecība ar putniem bija ornitozuham,
kas pārvietojās uz pakaļējām ekstremitātēm. Putnu evolūcija sākās ar rāpošanu pa kokiem, izmantojot pakaļējās ekstremitātes atbalstam pret cietu substrātu, bet priekšējās ekstremitātes specializējās zaru satveršanai. Pēc tam izveidojās spēja lēkāt pa zariem. Tālāk zvīņas pārveidojās par spalvām, noslēdzot lidaparāta veidošanos. Ar patstāvīgu blīva apspalvojumu sākās termoregulācijas funkcijas un patstāvīgas ķermeņa temperatūras izveidošanās.…
