Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,35 (14%)
Cena ar atlaidi*:
2,14
Pirkt
Identifikators:634694
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.06.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
  PURVU IZMANTOŠANA UN AIZSARDZĪBA LATVIJĀ    55
  PURVU APSAIMNIEKOŠANA, IZMANTOŠANA UN AIZSARDZĪBA    5
  PURVA BIOTOPU AIZSARDZĪBAS PLĀNA ĪSTENOŠANA    9
  PURVU DIENA UN FOTOIZSTĀDE „IEPAZĪSTI LATVIJAS PURVUS!”    11
  SECINĀJUMI    12
  LITERATŪRAS AVOTI    13
Darba fragmentsAizvērt

Visi pašreizējie purvi ir radušies ūdenstilpnēm (galvenokārt ezeriem) aizaugot vai sauszemei pārpurvojoties. Daudzi mūsu republikas purvi sākuši veidoties jau leduslaikmeta beigu posmā, taču visumā tie ir pēcleduslaikmeta veidojums. Lielākā daļa mūsu republikas purvi ir 6 – 9 tūkstošus gadu veci, to attīstības sākumi visbiežāk saistās ar pēcleduslaikmeta boreālo vai atlantisko klimatisko periodu. Purvu veidošanās turpinās arī mūsdienās. Veģetācijas raksturs jebkurā no purva attīstības periodiem ir atkarīgs no purva pamatnē iegulošo iežu rakstura (smiltis, māls, dolomīts u. c.), kā arī no purvu barojošo ūdeņu mineralizācijas pakāpes. Šī ciešā sakarība starp purva ūdeņu minerālvielu daudzumu un augu segu novērojama arī mūsu purvu attīstības stadijās. Atsevišķas augu un dzīvnieku sugas, ieskaitot pēc ledus laikmeta reliktus, atrodamas tikai mitrājos.
Šķīstot dažādas enciklopēdijas, var atrast ļoti dažādus datus par to, cik lielu daļu no Latvijas teritorijas klāj purvi. Šie skaitļi ir no 4 % līdz 11 %. Jādomā, ka liela daļa šo datu ir veci un vairākus gadu desmitus tiek pārrakstīti no vienas grāmatas uz citu. Atšķiras arī uzskati par to, ko pieskaitīt pie purva. Dažu statistiku datos pie purviem tiek pieskaitītas arī nosusinātās teritorijas – tādēļ, ka tur vēl aizvien ir kūdra.
Kopējā uzskaitītā mitrāju platība Latvijā aizņem 10 daļu no teritorijas. 70% mitrāju teritorijas ir gandrīz cilvēka neskartas. Pārējie ir tādi, kuros ir notikusi rakšana kūdras ieguvei vai arī ir izrakti grāvji meža nosusināšanai.
Astoņdesmitajos gados purvus apdraudēja intensīva kūdras ieguve. Deviņdesmitajos gados tā ir pakāpeniski samazinājusies sešas reizes, tomēr saskaņā ar Valsts enerģētikas programmu kūdras izmantošana turpmāk tika palielināta. Neskarto purvu platība nākotnē būs atkarīga no kūdras ieguves apjomiem. Kopumā iekšzemes mitrājus var apdraudēt nosusināšana lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām. Kā arī no ugunsgrēkiem un cilvēka uzturēšanas.
Purvu aizsardzībai tiek izveidoti dažādi plāni un projekti, tādi kā „Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā” un Purvu diena un fotoizstāde „Iepazīsti Latvijas purvus!” u.c..

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,67 €
Materiālu komplekts Nr. 1230265
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Purvu izmantošana un aizsardzība Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/634694

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties