Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,40 (16%)
Cena ar atlaidi*:
2,09
Pirkt
Identifikators:359171
Vērtējums:
Publicēts: 20.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Īpašais Baltijas valstu ģeogrāfiskais stāvoklis, kuru nosaka ūdens un sauszemes ceļi un krustceļi starp Austrumiem un Rietumiem, bija par cēloni, kādēļ šīs zemes bieži pārvērtušās par kara laukiem. Bet, protams, centrālā vieta Baltijā ir Latvijai ar tās neaizsalstošajām jūrām un ostām. Jau Krievijas impērijas laikā tās nodrošināja lielu daļu valsts eksporta un importa. Abos Pasaules karos šeit notika liela interešu sadursme par to, kurš pārvaldīs šo zemi.
1939. gada 23. augustā nacistiskās Vācijas un komunistiskās PSRS ārlietu ministri parakstīja Neuzbrukšanas līgumu, un vēlāk pasaule nodēvēja par „Molotova – Ribentropa paktu”. Šim līgumam tika pievienots sevišķais „Slepenais protokols”, kurā abas lielvaras vienojās par Polijas, Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Rumānijas austrumu daļas iekļaušanu PSRS „interešu sfērā”. (2. pielikums)
1939.gada rudenī PSRS kopā ar Vāciju sāka īstenot savus politiskos un militāros mērķus. Vācijas uzbrukumus Polijai beidzās ar šīs valsts sadali starp abām totalitārajām lielvalstīm. Nākamās rindā bija Baltijas valstis. Īstenojot savus politiskos nodomus, Staļina impērija piespieda Baltijas valstu valdības pieņemt sadarbības līgumus ar PSRS, kas paredzēja krievu karaspēka kontingenta novietošanu Baltijā. Maskava vēl pieļāva kādas diskusijas par tā skaitlisko lielumu, bet šaubām par šāda līguma nepieciešamību vispār nevajadzēja rasties – Baltijas valstu ārlietu ministrus izsauca uz Maskavu un tur lietotais tonis liecināja, ka PSRS iebildumus necietīs. Tā 1939.gada 6. oktobrī Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters, noslēdzis līgumu, atgriezās Rīgā. Latvija bija piekritusi padomju prasībām karabāzu izvietošanai. Lai gan Latvijas vadītāji visdrīzāk dzīvoja ilūzijās par notikumu attīstību, turpmākais apliecināja, ka 6. oktobris bija sākums valsts bojāejai.
„Tuvojoties Otrajam pasaules karam, lielās Baltijas kaimiņvalstis atkārtoti plānoja un gatavoja iebrukumu neatkarību ieguvušajās Baltijas valstīs. Nekaunīgā ietekmes sfēru sadale, noslēdzot līgumu starp Vāciju un Padomju Krieviju 1939. gada 23. augustā, fiksēta bēdīgi slavenajā Molotova – Ribentropa slepenajā papildprotokolā. Taču īstenībā plānošana un invāzijas mēģinājumi notika jau daudz agrāk.”…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „PSRS karabāzes Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/359171

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties