Psiholoģijas vēstures aspekti

3 Mūsdienu psiholoģijas novirzieni
Mūsdienu psiholoģijas novirzieni tiek iedalīti:
1. Bioloģiskais novirziens. Bioloģiskā ps iholoģija nodarbojas ar uzvedības
un apziņas bioloģisko pamatu. Bioloģiskais pamats nozīmē struktūru un
procesus, galvenokārt centrālās nervu sistēmas, kas ir saistīti ar uzvedību un
apziņu.
2. Biheiviorisms. Šī virziena pamatlicējs bija Dž. Vatsons. Šo pētnieku ļoti
iespaidoja slavenā krievu fiziologa Ivana Pavlov pētījumi. Šī novirziena
galvenais pētāmais objekts, tāpat kā agrīnajā, šī novirziena posmā, ir,
ķermeņa atbildes reakcijas uz ārējiem stimuliem. Biheiviorisms neatz īst
psihi, apziņu kā psiholoģijas pētīšanas priekšmetu. Par psiholoģijas
pētīšanas priekšmetu tas uzskata uzvedību. Psihologiem tiek piedāvāts pētīt
uzvedības un vides attiecību likumsakarības. Pēc biheivioristu domām,
psihologu uzdevums ir, zinot stimula kairinātāja iedarbību uz maņu
orgāniem, paredzēt reakciju, vai otrādi, zinot reakciju, noteikt, kāds stimuls
to izsauc.
3. Kongnitatīvā psiholoģija. Šis ir psiholoģijas virziens, kas pēta cilvēka
informācijas apstrādes procesus un to likumsakarības, cilvēka uzmanību,
uztveri, paternu atpazīšanu, zināšanu reprezentāciju, atmiņu, valodu,
domāšanu, problēmu risināšanu, radošumu, lēmumu pieņemšanu, mākslīgo
un cilvēka intelektu, kā arī kognitīvo attīstību. Tās dibinātāji ir Ulrihs
Naisers, Džeroms Bruners, Alberts Bandura un citi.…