Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,90 (18%)
Cena ar atlaidi*:
4,09
Pirkt
Identifikators:456407
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.01.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
  Gēni šūnas kodol    3
  RNS iegūšana no DNS koda jeb transkripcija (transcription)    4
  Translācija (translation)    9
  Gēnu funkciju un šūnas bioķīmiskās aktivitātes kontrole    11
  Šūnu vairošanās (cell reproduction) DNS kontrole    14
  Šūnas mitoze (mitosis)    17
  Šūnu diferenciācija (differentiation of cells)    20
  Apoptoze (apoptosis)    20
  Vēzis    22
Darba fragmentsAizvērt

Vēzis.
Visos vai gandrīz visos gadījumos vēzi izraisa mutācija vai kāda cita abnormāla cellulāro gēnu aktivitāte, kas kontrolē šūnas augšanu un šūnas mitozi. Abnormālos gēnus sauc par onkogēniem. Ir atklāti 100 dažādu onkogēnu.
Tāpat visās šūnās ir arī antionkogēni, kas nomāc konkrētu onkogēnu aktivizēšanos. Tādējādi antionkogēna zaudējums vai inaktivizēšanās var ļaut aktivizēties onkogēniem, kas noved pie vēža.
Tikai sīka šo šūnu frakcija, kas ķermenī mutējas, noved pie vēža. Tam ir vairāk iemesli. Pirmais – lielākai daļai mutēto šūnu ir mazāka izdzīvošanas kapacitāte nekā normālajām šūnām, tāpēc tās vienkārši nomirst. Otrais – tikai dažas no izdzīvojušām mutētajām šūnām kļūst ļaundabīgas, jo pat vismutētākajai šūnai ir normāla atbildes reakcijas kontrole, kas kavē pārmērīgo augšanu.
Trešais – tās šūnas, kas ir potenciāli ļaundabīgas, bieži, ja ne vienmēr, iznīcina ķermeņa imūnsistēma pirms tās izaug par vēži. Tas notiek šādā veidā: lielākā daļa mutēto šūnu veido anormālus proteīnus savos šūnu ķermeņos izmainīto gēnu dēļ , un šie proteīni aktivizē ķermeņa imūno sistēmu, izraisot antiķermenīšu vai sensoro limfocītu (lymphocutes) veidošanos, kas reaģē pret ļaundabīgajām šūnām, tās iznīcinot. To atbalsta fakts, ka cilvēkiem, kuriem imūnsistēma ir apslāpēta, piemēram, lietojot imūndepresantus pēc nieru vai sirds transplantācijas, vēža attīstīšanās iespēja palielinās gandrīz piecas reizes.
Ceturtais - parasti atsevišķi aktivizētiem onkogēniem nepieciešams darboties vienlaikus, lai rastos vēzis. Piemēram, viens šāds gēns var veicināt strauju šūnas līnijas veidošanos, bet vēzis neparādās, jo vienlaicīgi nav aktīvi mutantie gēni, kas veidotu vajadzīgos asins vadus.
Kas tad izraisa gēnu izmaiņas? Apsverot to, katru gadu cilvēkā veidojas vairāki triljoni jaunu šūnu, labāk būtu pajautāt kāpēc visos cilvēkos nav attīstījušās miljoniem vai miljardiem mutantu vēžu šūnu? Atbilde ir apbrīnojumā precizitāte, kādā DNS hromosomu virknes tiek pārkopētas katrā šūnā pirms mitozes sākuma, kā arī korekcijas process, kas izgriež un salabo jebkuru anormālu DNS virkni pirms mitozes procesam ir ļauts turpināties. Tomēr neskatoties uz visām iedzimtajai cellulārajai piesardzībai, iespējams vienai jaunizveidotajai šūnai uz katriem pāris miljoniem tik un tā ir zīmīgās mutācijas īpašības.
Tādā veidā, iespēja ir vienīgais, kas nepieciešams, lai sāktos mutācija, tāpec mēs varam uzskatīt, ka vēzis lielā skaitā ir vienīgi neveiksmīgas sagadīšanās rezultāts. Tomēr mutācijas iespējamību var palielināt, kad persona ir pakļauta noteiktiem ķīmiskiem, fizikāliem vai bioloģiskiem faktoriem, ieskaitot sekojošos:
1. Labi zināmā jonizācijas radiācija kā rentgenstari, gamma stari un daļēja radiācija no radioaktīvām substancēm, un pat UV gaisma var disponēt indivīdus vēzim. Audu šūnās veidojošie joni, pakļauti šādai radiācijai, ir ļoti reaktīvi un var pārraut DNS virknes, tādā veidā izraisot daudzas mutācijas.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Proteīnu sintēzes, šūnas funkciju un šūnas vairošanās ģenētiskā kontrole”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/456407

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties