Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,52 (13%)
Cena ar atlaidi*:
3,47
Pirkt
Identifikators:257689
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.02.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Cementa attīstības vēsture    3
  Portlandcementa ražošana    4
  Moderna portlandcementa ražošanas tehnoloģiskā shēma    5
  Portlandcementa nākotnes iespējas un attīstības tendences    6
  Portlandcementa klinkera mineraloģiskais sastāvs    6
  Portlandcementa tehniskās īpašibas    7
  Portlandcementa tipi    7
  Jauktie portlandcementi, briestošie portlaldcementi    8
  Literatūras saraksts    9
Darba fragmentsAizvērt

Cements ir ļoti smalks, pulverizēts materiāls, kas pats par sevi nav saistviela, bet iegūst šīs saistvielu īpašības hidratācijas reakciju rezultātā (no ķīmiskajām reakcijām starp cementa minerāliem un ūdeni). Termins "cements" tiek lietots gan attiecībā uz dabiskas izcelsmes saistvielu, gan arī attiecībā mākslīgi veidotu saistvielu. Cementu sauc par hidraulisku, ja tā hidratācijas produkti ir stabīli ūdens vidē. Visplašāk lietotais hidrauliskais cements, ko izmanto betona izgatavošanai, ir portlandcements, kas sastāv no kalcija hidrosilikātiem. Latviešu valodā ļoti bieži ar jēdzienu cements saprot tieši portlandcementu.
Par Portlandcementu sauc ir hidrauliskas saistvielas, tas ir smalki samalts klinkers, ko iegūst apdedzinot līdz saķepšanai (līdz daļējai materiāla sakušanai) izejmateriālu maisījumu (3/4 kaļķakmens + ¼ māli), tādejādi nodrošinot tajā augsti bāzisku kalcija silikātu saturu (75 – 80). Tas ir pelēks pulveris. Portlandcements ir nozīmīgākais cementa paveids. To galvenokārt lieto betonu izgatavošanai.

Cementa attīstības vēsture

Vispirms cilvēce izmantoja māla un dabiskā asfalta saistvielas, pēc tam vāji apdedzinātu kaļķakmeni. Pēc tam tika atklāta izturīgāka un tehnoloģiskāka saistviela-ģipsis, kuru ieguva 130-160 C temp. Apdedzinot un pēc tam sasmalcinot dabisko ģipšakmeni. Vēlāk cilvēki sāka apdedzināt vēl augstākā temperatūrā kaļķakmeni, kā rezultātā iemācījās iegūt būvkaļķus, kurus izmantoja kaļbetona izgatavošanā. Tad senie romieši un grieķi pievienoja tai smalki samaltu apdedzinātu mālu vai irdenu vulkānisko iezi-pucolānu, lai palielinātu kaļķu javas ūdensizturību. Pucolānmateriāli reaģē ar kaļķiem, veidojot ūdensizturīgus cementējušus kalcija hidrosilikāta produktus. 1756. Gadā Džons Smitons aizsāka hidraulisko saistvielu, ko sauca par romāncementu, Džeims Pārkers atklāja jauno hidraulisko saistvielu, ko nosauca par romāncementu, ko ieguva mēreni apdedzinot mālaino kaļķakmeni, pēc tam samaļot un sajaucot ar ūdeni. 1812. Gadā Luī Vikā izgatavoja pasaulē pirmo sintētisko cementu, apdedzinot un sasmalcinot balto kaļķakmeni un mālus. 1824. gadā angļu mūrniekam Džozefam Aspdinam ( no Lidsas, 1779 - 1855) tika izdots patents uz saistvielas (cementa) izgatavošanu, apdedzinot maisījumu, kas sastāv no kaļķiem un māliem. Rūpniecisko cementa ražošanu Anglijā viņš organizēja kopā ar savu dēlu Aspdinu junioru (1816 – 1864). Patentēto saistvielu Džozefs Aspdins nosauca par portlandcementu. Šāds nosakums saistvielai tika dots tāpēc, ka pēc cietēšanas jaunizveidotā mākslīgā cementa akmens krāsa un cietība bija ļoti līdzīga dabiskajam būvakmenim, ko ieguva Portlandes akmenslauztuvēs ( Dorseta, Anglijas dienvidos. Par cik cementa klinkera apdedzināšanas process netika turpināts līdz saķepšanai, īstenībā tika iegūts romāncementa paveids, kas bija izgatavots jau no mākslīgi sagatavota izejmateriālu maisījuma.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,35 €
Materiālu komplekts Nr. 1115717
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Portlandcements”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/257689

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties