-
Politiskie režīmi
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Antīkā režīmu klasifikācija | 4 | |
Valsts izpausmes formas | 6 | |
Ceļā no autoritārisma uz demokrātiju. Mūsdienu pasaules četri demokratizācijas viļņi | 13 | |
Politiskie režīmi Latvijas vēsturē. Pāreja uz demokrātiju Latvijā | 18 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 19 | |
Pielikumi | 22 |
Pāreja uz demokrātiju Latvijā.
Latvijas vēsture 20.gadsimtā ir bijusi ārkārtīgi raiba un straujiem pavērsieniem bagāta. Ar to ir saistīta arī biežā politisko režīmu maiņa Latvijas teritorijā: sākot ar 1900.gadu, var saskatīt aptuveni desmit dažādus politisko sistēmu tipus. Cariskajā Krievijā valdošo režīmu var klasificēt kā autoritāru, bet īsajam brīdim starp 1917.gada Februāra revolūciju un tajā pašā gadā boļševiku izdarīto Oktobra apvērsumu bija raksturīgas vairākas demokrātijas pazīmes. Pēc Pirmā pasaules kara izveidotā 18. novembra republika bija demokrātiska, taču 1934. gadā valsts apvērsuma rezultātā izveidojās Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms, kas sabruka padomju okupācijas rezultātā, dodot vietu nežēlīgam totalitārismam.
Padomju propaganda un oficiālā statistika mēģināja atainot PSRS attīstību pozitīvā veidā. Nebūtu pareizi noliegt zināmus sasniegumus Padomju Savienības (arī okupētās Latvijas) saimnieciskajā attīstībā, tomēr to cena mūsu zemei bija neiedomājami augsta. Vienlaikus jāuzsver, ka līdz ar oficiālās ideoloģijas pieprasīto sociālo labumu nodrošināšanu mazinājās saimnieciskā efektivitāte, ierobežojot to valsts rīcībā esošo materiālo resursu daudzumu, kas bija nepieciešami jau izveidotās sistēmas darbībai. PSRS bija spiesta tērēt ievērojamus līdzekļus, lai uzturētu savus bruņotos spēkus un dažādos veidos atbalstītu draudzīgos režīmus tuvākās un tālākās valstīs (piemēram, Kubā, Vjetnamā, Austrumeiropā un citviet). To noteica kapitālisma un sociālisma dlobālā sāncensība, kuras izpausme militāri politiskajā ziņā bija t.s. „aukstais karš”. Attīstoties masu saziņas līdzekļiem un paplašinoties Austrumu un Rietumu bloka valstu pilsoņu savstarpējiem kontaktiem, daudzi PSRS iedzīvotāji varēja nepastarpināti iepazīties ar kapitālistiskās pasaules saimnieciskajiem sasniegumiem un materiālās nodrošinātības līmeni, un tas radīja papildu spiedienu uz padomju totalitāro režīmu un mazināja tā atbalstu tautā.
20.gadsimta 80. gadu pirmajā pusē PSRS saimnieciskā stagnācija un pieaugošā nespēja nodrošināt saviem pilsoņiem laikmetam atbilstošu labklājības līmeni ne vien izraisīja būtisku padomju režīma leģimitātes zudumu, bet arī lika valsts vadītājiem meklēt izeju no šīs situācijas.
Viens no ievērības cienīgākajiem Austrumeiropas pārmaiņu aspektiem bija to visumā miermīlīgais raksturs, par ko liecina tādi šo procesu apzīmējumi kā „samtainā revolūcija” (Čehoslovākijā) un „dziesmotā revolūcija” (Baltijā). Pārejas nevardarbīgo raksturu izšķirīgi ietekmēja valdošā režīma leģimitātes zudums, jo tas nespēja pienācīgi sakopot savu represīvo struktūru spēkus pret briestošajām pārmaiņām.
Pēc 1991. gada augusta neveiksmīgā puča Padomju Savienībā un tam sekojošās Latvijas neatkarības pilnīgas atjaunošanas mūsu valstī tika izveidots jauns, demokrātisks politiskais režīms ar tam raksturīgām iezīmēm. Milzīgais sabiedrības atbalsts šim režīmam 1991. gada rudenī liecina par tā lielo leģimitāti. Tomēr valdošais režīms nav spējis saglabāt savu popularitāti. Pacēlumu par neatkarības atjaunošanu drīzumā nomainīja rūpes par augošajām sadzīviskajām problēmām. To aizēnoja arī politiķu nespēja piepildīt iedzīvotāju cerības uz ātru materiālās labklājības pieaugumu, kas bija viens no straujo pārmaiņu dzīnuļiem pirms 1991. gada augusta. Stāvokli tikai pasliktināja valdības neveiksmīgā ekonomiskā politika, kas izpaudās gausā un nepārdomātā privatizācijas procesā, banku krīzē, lauksaimnieciskās ražošanas sagrāvē u.c.
Ir pamats domāt, ka 21. gadsimta sākumā Latvijas demokrātiskā režīma leģimitātes līmenis ir viszemākais kopš tā atjaunošanas 1991. gadā. Taču pastāv arī faktori, kas stiprina demokrātiskā režīma leģimitāti. No vienas puses, tas ir cieši saistīts ar Latvijas neatkarības atgūšanu, tādēļ tam ir īpaša simboliska nozīme. No otras puses, atklāta atgriešanās pie autoritārisma apgrūtinātu Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās, arī Eiropas Savienībā, ar kuru lielai Latvijas politiķu daļai saistās mūsu valsts uzplaukums nākotnē. Tas nozīmē, ka saimnieciskā attīstība ir saistīta ar demokrātiska režīma pastāvēšanu Latvijā, bet pieaugošā materiālā labklājība savukārt stiprina tautas uzticību demokrātiskai valsts pārvaldei.
Režīma nomaiņa Latvijā 20. gadsimta 80. un 90. gadu mijā vēlreiz pierāda, cik nozīmīgs ir sabiedrības atbalsts esošajam politiskajam režīmam. Turklāt šie notikumi demonstrē, ka leģimitātes trūkums var nopietni ietekmēt pat totalitāra režīma pastāvēšanu.11
…
Jēdziens „politiskais režīms” tiek izmantots, lai raksturotu faktiskās attiecības starp politiskās sistēmas dažādām struktūrām. Varētu šķist, ka tas ir lieki, jo šīs attiecības ir fiksētas konstitūcijā, taču ne vienā vien autoritārā vai pat totalitārā valstī pastāv vairākas demokrātiskas institūcijas: periodiskas vēlēšanas, iespējas veidot sabiedriskās organizācijas, pat politiskās partijas. No vienas puses, mēs atduramies pret šauri juridisku interpretāciju radītām problēmām, kas apgrūtina politikas izprašanu. No otras puses, mēs satopamies ar nepieciešamību precīzāk raksturot reālās attiecības starp politiskās sistēmas elementiem. Visbūtiskākais politiskā režīma rādītājs ir attiecības starp valsti un pilsonisko sabiedrību. Tieši tās atklāj, cik lielā mērā tā vēlas kontrolēt pilsoņu pašizpausmi. Šīs attiecības arī norāda, cik decentralizēta ir valsts vara. Ja valsts sliecas uz maksimālu kontroli pār saviem pilsoņiem (kā tas bija nacistiskajā Vācijā), pilsoniskās sabiedrības institūciju (partiju, baznīcas, masu saziņas līdzekļu u.tml.) darbība tiek ierobežota visdažādākajos veidos, neraugoties uz formāliem paziņojumiem, piemēram, par varas atrašanos visas tautas rokās. Tieši tāpēc represīvos režīmos ir aizliegta jebkādu opozīcijas politisko partiju darbība un nav iespējams legāli izplatīt informāciju, kas atšķiras no oficiālā viedokļa.
Darbā ir gramatikas kļūdas.
- Politiskās varas organizācijas formas - politiskie režīmi un valsts iekārtas formas
- Politiskās varas organizācijas formas – politiskie režīmi un valsts iekārtas formas
- Politiskie režīmi
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Politiskās varas organizācijas formas – politiskie režīmi un valsts iekārtas formas
Referāts augstskolai5
-
Politiskās varas organizācijas formas - politiskie režīmi un valsts iekārtas formas
Referāts augstskolai5
-
Politiskie režīmi un to veidi
Referāts augstskolai14
-
Politiskie režīmi: jēdzieni un salīdzinošā analīze
Referāts augstskolai12
Novērtēts! -
Politiskie režīmi un to salīdzinājums
Referāts augstskolai14