SECINĀJUMI
Darba autore savā darbā veicot pētījumu, analizēja un ieskatījās politikas kultūras jēdziena skaidrošanā, politiskās kultūras modeļu analizēšanā, dažādu politisko formu un kultūras tipu salīdzināšanā. Skatīt pielikumu Nr1. Analizēja politisko kultūru pēc Almonda un Verbas pētījuma „Civic Culture” piecu valstu gadījumā, autore ieskatījās dažās no valstīm, kur pastāv atšķirīgāka politiskā kultūra. Protams, autore analizēja un salīdzināja politisko kultūru Latvijā un Krievijā, tās atšķirīgās un kopējās iezīmes, izmantojot Korolevas I. ,Rungules, R. Latvia Democracy as an abstract value un Bashkirovas E. Russia, Belarus and Ukraine Construction of democratic communities. Grāmatā- Democracy and Political culture in Eastern Europe. Pēc neatkarības atgūšanas Latvija kā valsts bija izvirzījusi mērķi- iekļauties Eiropas Savienībā un NATO, kas būtībā ļautu ātrāk un progresīvāk attīstīt savstarpējās attiecības un arī politisko kultūru valstī. Politiskā kultūra Latvijā atrodas demokrātiskā līmenī, un tas, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un NATO dalībvalsts liecina par to, ka Latvijā ir atšķirīgāka politiska kultūra, kas atbilsts liberālās demokrātijas normām. Toties Krievijai ir raksturīga autoritāras vai totalitāras politiskās kultūras attīstība- jeb piederība pie patriarhālā tipa, un, tādejādi- cilvēkiem nav ļauta liela līdzdalība politiskajos procesos, un valsts vara Krievijā balstās uz diktatoriska un autoritārisma pazīmēm. Krievija kā valsts gāja sarežģītāku ceļu un necentās iekļauties Eiropas Savienībā, kā tās sastāvdaļa, bet gan atgriezties pie Padomju Savienības stila, kas vairāk izpaužas kā autoritārisms, tā nav spējusi pilnīgi izslēgt autoritārisma negatīvās iezīmes, kas arī traucē attīstīt politisko kultūru valstī.
Pēc darba autores domām, darba sākumā uzstādītā hipotēze tika pierādīta, jo tika pietiekami salīdzinātas šīs abas bijušās PSRS valstis, un konstatēts, ka Latvija pieder pie pasīvā kultūras tipa, bet Krievija pie patriarhālā kultūras tipa. Autore, salīdzinot šīs valstis, secināja, ka politisko kultūru nespēj mainīt valsts īsā laika posmā, bet vairāku gadu desmitu garumā. Latvija ir spērusi daudzus soļus, lai attīstītu valstī šo kultūru. Krievija nav veikusi tādus pārkārtojumus, lai attīstītu savu politisko kultūru. Nobeigumā, autore konstatēja, ka ir jāveic daudzas lietas, lai veicinātu politiskās kultūras izaugsmi un saglabātu stabilu demokrātiju.
…
