Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,57 (19%)
Cena ar atlaidi*:
2,42
Pirkt
Identifikators:779328
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.02.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
Koksnes makroskopiskā uzbūve    5
II  Koksnes mikroskopiskā uzbūve    6
III  Koksnes īpašības    8
IV  Koksnes pielietojums    10
  Nobeigums    12
  Literatūras avoti    13
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Daudzie arheoloģiskie pētījumi liecina, ka plūmju kultūras vēsture slēpjas tālā senatnē. No mūsdienu pētījumiem redzams, ka plūmju augļus cilvēku tālie senči lietoja uzturā jau akmens laikmetā – tas ir 8-10 tūkstoš gadus atpakaļ. Šveices neolītiskajās pāļu būvēs (celtas 6-4 tūkstoš gadus pirms mūsu ēras) ir atrasti plūmju kauliņi. Senajā Grieķijā plūmes tika lietotas ārstniecībā.
Plūmes ir rožu dzimtas (Rosaceae), plūmju apakšdzimtas (Prunoideae), plūmju ģints (Prunus) augi (lat. val. prunus, vāc. val. Pflaume, plūmju koks – Pflaumenbaum, angļu val. plum, koks – plum tree, fr. val. prune, koks – prunier, krievu val. слива). Plūmju ģintī ietilpst ap 50 sugu. Savvaļā šīs sugas aug Priekšāzijā un Dienvidrietumu Āzijā, Eiropā, Ziemeļamerikas austrumu un centrālajos apgabalos. Izplatības areāls ir plašs – plūmes sastopamas viscaur ziemeļu puslodes mērenajā joslā. Plūmes ir vasarzaļi krūmi vai nelieli koki ar ērkšķiem vai bez tiem. Lapas tām ir veselas vai pamīšus, ziedi - pa vienam vai čemurveida ziedkopās pa 2-5, tie ir divdzimumu ar divkāršu apziedni un 5 locekļiem gredzenā, 20 putekšņlapas. Plūmes zied pirms lapu plaukšanas vai lapām plaukstot. Auglis tai ir kaulenis (plūme) ar rievu, kails vai ar apsarmi; kauliņš ir no sāniem saplacināts, rievains vai gluds. Latvijā savvaļā aug tikai ērkšķu plūme, kas ir aizsargājama. Introducētā Kaukāza plūme (Prunus cerasifera var. divaricata), ko mēdz saukt par aliču un izmanto gan augļu koku, gan potcelmu plūmju šķirnēm, gan arī stādīšanai dzīvžogos, vietām (reti) pārgājusi savvaļā. Ziedi balti, zied pa vienam vai 2, zied bagātīgi aprīļa un maija mēnesī, augļi dzelteni, retāk sarkani, ienākas augusta mēnesī. Potcelmiem izmanto arī ķiršveida plūmi (Prunus cerasifera var. cerasifera) no Balkānu pussalas. Tā ir 3 – 5 m augsts koks. Ziedi tai balti, pa vienam, zied aprīlī – maijā pirms lapu plaukšanas. Augļi tai sarkani vai dzelteni. Kaukāza un ķiršveida augļus (diametrā 2-3 cm) izmanto uzturā. Apstādījumos audzē ķiršveida plūmju šķirnes „Atropurpurea” (lapas sarkanbrūnas līdz purpursarkanas, ziedi balti) un „Nigra” (lapas melnsarkanas, ziedi sārti). Kā augļu kokus latvijā audzē mājas plūmes (Prunus domestica) šķirnes. Pastāv uzskats, ka mājas plūme radusies pirms 2000 gadiem, ērkšķu plūmei krustojoties ar Kaukāza plūmi. Mājas plūme sastopama tikai kultūrā un būtībā ir mākslīgs šķirņu apveinojums. Pasaulē ir apmēram 3000 plūmju šķirņu. Latvijā izplatītas apmēram 15 šķirnes. Iecienītākās ir „Skoroplodnaja” (daļēji pašauglīga), „Latvijas dzeltenā olplūme”, „Latvijas sarkanā olplūme” (abas pašneauglīgas), „Ažēnas plūme” (daļēji pašauglīga), „Kārsavas plūme” un „Victoria” (abas pašauglīgas). Dārzos audzē arī mazo plūmi jeb būku (P. domestica var. insititia), ko izmanto par augļu koku un potcelmu, kā arī par pašneauglīgo olplūmju apputeksnētāju.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Plūmes koksne”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/779328

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties