SECINĀJUMI
1. No sociālā darbinieka un klienta attiecību jēdziena definējumiem autors secina, ka attiecības sociālajā darbā starp klientu un sociālo darbinieku ir profesionālo attiecību veids starp profesionāli un klientu kā palīdzības saņēmēju.
Tas ir dinamisks, emocionāls un mērķtiecīgs savstarpējās mijiedarbība veids starp klientu un sociālo darbinieku.
Sociālā darbinieka un klienta attiecību veidošana un uzturēšana ir neaizvietojama klienta sociālā gadījuma vadīšanas un risināšanas procesa sastāvdaļa.
2. Sociālā darbinieka un klienta attiecību izveidošanas mērķis ir veiksmīgas un pozitīvas sadarbības izveidošana, lai attīstītu klienta pašapalīdzības spējas, iemaņas un prasmes savu problēmu risināšana, kā arī klienta patstāvības attīstīšana, viņa problēmrisināšanas spēju un prasmju pilnveidošana.
3. Ļoti būtisks un nozīmīgs sociālā darbinieka un klienta attiecību nodibināšanas un turpmākās uzturēšanas priekšnosacījums ir ētikas un vērtību normu ievērošana.
4. Nozīmīgākie sociālā darbinieka un klienta attiecību veidojošie elementi ir vienošanās slēgšana starp klientu un sociālo darbinieku, robežu noteikšana šajās attiecībās, sociālā darbinieka un klienta pareiza lomu izpratne un interpretācija sociālā gadījuma vadīšanas procesā, saistību un pienākumu uzņemšanās, sociālā darbinieka zināšanas un prasmes.
5. Katra sociālā darba pieeja/teorija ietver sevī specifiskus uzskatus par to, kādām jābūt sociālā darbinieka un klienta attiecībām, uz ko tās ir orientētas, kāda ir to nozīmē sociālā gadījuma vadīšanas procesā, kāds būs to praktiskas norises veids.
6. No sociālā gadījuma vadīšanas jēdziena teorētiski aprakstītajām definīcijām autors secina to, ka sociālā gadījuma vadīšana tiek raksturota gan kā process, gan kā teoriju un metožu kopums, gan arī kā pakalpojumu nodrošināšanas metode.
…