Secinājumi.
Katrā valstī pilsonības un valodas jautājumi ir vieni no svarīgākajiem. Pilsonības iegūšana nereti ir pirmais solis cilvēka integrācijai valsts sabiedrībā. Autore uzskata, ka ir jābūt plašam informācijas apjomam priekš cilvēkiem kuri vēlas iegūt pilsonību, kā arī priekš tiem, kuri dzīvodami Latvijā par to domājuši nav, bet lai šī informācija sasniegtu arī viņus un viņi par to vismaz aizdomātos.
Tāpat autore uzskata, ka pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā būtu nedaudz jāatvieglo, jo, piemēram, vai katrs Latvijā dzīvojošais cilvēks ar Latvijas pilsonību zina Latvijas himnu no galvas, vai tiešām spēj atbildēt uz Latvijas vēstures jautājumiem? Autore domā, ka nē, un no tā izriet jautājums, ja pats Latvietis nespēj uz to atbildēt, tad vai priekš pilsonības iegūšanas jautājumiem ir jābūt tik stingriem. Iespējams svarīgāk būtu, lai cilvēks, kurš vēlas naturalizēties pamato kādēļ to vēlas, ko vēlas no konkrētās valsts sagaidīt un ko ir gatavs tai dot.
Autore domā, ka ja cilvēks ir izvēlējies dzīvot citā valstī un ir nolēmis tajā arī palikt, tad aiz cieņas pret šo valsti vajadzētu iegūt šīs valsts pilsonību, lai būtu pilntiesīgs šīs valsts un sabiedrības pilsonis, kā arī lai varētu piedalīties valsts tiesiskajā dzīvē.
…