Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:711420
 
Vērtējums:
Publicēts: 10.01.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Vēstures senāko posmu no cilvēka paradīšanās līdz pirmo civilizāciju izveidošanās brīdim un rakstības izgudrošanai sauc par aizvēsturi. Aizvēstures izzināšanā nozīmīgu vietu ieņem arheoloģija un lietisko vēstures avotu izpēte. Vissenākie cilvēku darinātie darbarīki, kurus atrod arheologi veidoti no akmens. Senie cilvēki prata apstrādāt arī koku. Laikam ritot, viņi iemācījās izgatavot dažādas lietas no kaula. Tomēr miljoniem gadu pašus nozīmīgākos darbarīkus darināja no akmens. Tādēļ arī aizvēstures pirmo, vissenāko posmu sauc par akmens laikmetu. Akmens laikmets sākās apmēram pirms 2,5 miljoniem gadu. To iedala trijos posmos – senajā akmens laikmetā – paleolītā ( no grieķu val.: palaios – sens, lithos – akmens), vidējā akmens laikmetā – mezolītā ( no grieķu val. : mesos – vidējais, lithos – akmens) un jaunajā akmens laikmetā – neolītā ( no grieķu val. : neos – jauns, lithos – akmens).
Paleolīts (līdz 12.g.t.p.m.ē.). Pirmo cilvēkveidīgo būtņu dzīvesvietas ir konstatētas Āfrikā, Oldovajas aizā, un attiecināmas uz akmens laikmeta pašu sākumu – agro paleolītu. Pašreiz arheoloģisko pētījumu rezultātā ir zināmas apmēram 20 šādas ļoti agrīnas apmešanās vietas, kas parasti bija izvietotas tur kur nelielās senās upes, kas nodrošināja dzeramo ūdeni, ietecēja tuvējā ezerā. Tā savukārt bija vieta, kurā mitinājās ūdensputni un koncentrējās daudzveidīgu dzīvnieku bari, kas ūdenskrātuvi izmantoja dzeršanai. Līdz ar to pirmajiem cilvēkiem radās lielākas iespējas nodrošināt sevi ar pārtiku. Šāds apmetņu izvietojums bija raksturīgs arī vēlākajos akmens laikmeta posmos. Senākās apmetnes nebija pastāvīgas dzīvesvietas. Pirmie cilvēki parasti pavadīja šādās vietās neilgu laiku, vācot apkārtnē atrodamos ēdamos augus, sadalot nomedītos dzīvniekus, ēdot, izgatavojot akmens un koka darbarīkus, vienkārši atpūšoties. Pēc tam apmetne tika pamesta, pārceļoties uz citu, izdevīgāku apmešanās vietu. Pirmajiem cilvēkiem ilgstoši bija šāds mobils dzīvesveids, gada laikā atkarībā no apstākļiem daudzkārt mainot dzīvesvietas.
Bez pārtikas un apģērba cilvēka dzīvē nozīmīgu vietu ieņēma mājoklis, vieta, kur varēja strādāt, atpūsties un pārnakšņot. Māja pasargāja no lietus, aukstuma un nelūgtiem ciemiņiem. Senākās mājas tik ļoti atšķīrās no mums pierastajām mūsdienu mājām, ka pareizāk būtu lietot vārdu “mītne”. Senākās cilvēkveidīgās būtnes tādas kā prasmīgais cilvēks, veidoja vienkāršas un vieglas mītnes no zariem un ādām. Lai tās nesagāztos, pie pamatnes zarus balstīja akmeņi. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1113912
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties