SECINĀJUMI
Hipotēze apstiprinājās, jo iegūtā informācija un teorētiskās literatūras avotu analīze, parāda, ka vislielāko ietekmi uz personības veidošanos rada socializācijas process, socializācijas faktori, sociālie institūti un sociālās normas. Ja personības veidošanās process tiek virzīts pareizi, tajā tiek ieguldītas pūles, ir pozitīvs atbalsts no vecāku, draugu, tuvinieku, līdzcilvēku puses, ja bērnam, kā topošajai personībai par paraugu kalpo veselīgs piemērs gan skolas, gan ģimenes, gan apkārtējās vides un sabiedrības ietvaros, bērns var izaug par spilgtu, kompetentu un daudzpusīgu personību.
Socializācijā indivīds apgūst cilvēciskumu un atrod savu vietu sabiedrībā. Visintensīvāk socializācijas process norit bērnībā. Šajā procesā ļoti liela nozīme ir attīstības sociālai situācijai. Nelabvēlīgu sociālo apstākļu rezultātā var rasties antisociāla uzvedība, kam nepieciešama sociālā korekcija jeb resocializācija.
Aprakstot socializācijas procesus, tiek izdalītas 2 būtiskākās socializācijas funkcijas: no vienas puses, tā sagatavo indivīdu atsevišķām sociālajām lomām, kuras viņš ir gatavs spēlēt, nodrošinot viņu ar nepieciešamo ieradumu repertuāru, pārliecību un vērtībām, atbilstošiem modeļiem, emocionālo reakciju un uztveres veidu, nepieciešamajām prasmēm un zināšanām. No otras puses, tas ir veids, kādā tiek pārmantots kultūras saturs no vienas paaudzes uz otru, tas nodrošina kultūras noturību un nepārtrauktību.
Socializācija, kā nepārtraukts indivīda sociālo grupu adaptēšanās process sabiedrībā un arī kā šī procesa noteikta posma rezultāta sociālais indikators ir saistīts ar sociālajām normām, kuras pastāv noteiktā sociālajā grupā vai kopībā, kā arī visā sabiedrībā kopumā.
…