Patērētāju ienākumu un izdevumu struktūra Latvijā, tās ietekme uz patērētāju izvēli

Patērētāju izmaksas
Patērētāju pirktspēju nodrošina ienākumi, bet iespēju apmierināt savas vajadzības realizē patēriņa izdevumi. Līdz ar ienākumiem var pieaugt arī patēriņa izdevumi. Jebkura patērētāja struktūra ir individuāla un atkarīga gan no ienākumiem, gan no gaumes, gan no dažādiem citiem faktoriem. Parasti, pieaugot ienākumiem, iedzīvotāji mazāko ienākumu daļu iztērē pirmās nepieciešamības precēm, lielāku daļu paturot, izklaidēm, ceļojumiem, luksus precēm, kā arī pieaug prasība pēc kvalitātes, sabiedrībā atpazīstamajiem preču zīmoliem u.c.

Izdevumu īpatsvara samazinājums kādā preču vai pakalpojumu sektorā nenozīmē, kā tam tiek veltīta mazākā naudas summa, nekā iepriekš. Un otrādi: pieaugot izdevumu summai, tā ne ikreiz veido lielāku daļu patēriņa izdevumu struktūrā.
Patērētāju izmaksas nevar vienlīdzīgi vērtēt visos Latvijas reģionos, jo tomēr dzīves līmeņi un prioritātes atšķiras. Piemēram, Rīgas un citu lielo pilsētu rajonos dzīves vietas uzturēšanā ir daudz dārgāka, liela daļa izmaksu tiek veltīta atpūtai, apģērbu pirkšanai (it īpaši jauno modes tendenču piekritējiem), kā arī sabiedriska un personāla transporta izmantošanai. Savukārt lauku un ciemu rajonos izmaksu prioritātes ir pilnīgi citas, jo te ir iespēja pārtikt no pašaudzētiem produktiem, dzīvot savā mājā, tādējādi nemaksājot īri, kā arī transporta izmaksas paliek daudz mazākās.
Arī patērētāju vecums nav mazsvarīgs. Ja pensionāri visvairāk naudas izdod komunālo pakalpojumu apmaksai un veselības izdevumiem - zālēm, slimnīcas un medicīnas maksas pakalpojumiem, tad ekonomiski aktīvi iedzīvotāji šo naudu izmanto citādi.
Laikā posmā no 1998. līdz 2002. gadam veiktie pētījumi pieradīja, kā tajā laikā, kad algas procentuāli bija daudz augstākās iedzīvotāju izmaksu lielākā daļa bija veltīta pārtīkas piegādei, otrajā vietā bija namīpašuma un dzīvokļa uzturēšanas izmaksas, kā arī pieauga izmaksu īpatsvars transportam, izklaidēm un atpūtai.
Mūsdienās ievērojami samazinoties algām, patērētāju izvēle ir mainījusies. Tagad pārtikas iegādāšanas palika mazākā, bet pirmo vietu aizņem dzīves vietas uzturēšana(komunālie maksājumi, elektrība, gāze u.c.). Daudz mazāk tiek veltīts atpūtai un ceļojumiem ārzemēs.
…