Vispāratzīts, ka tiesības var būt tikai un vienīgi sabiedrībā. Tās regulē ne tikai personas attiecības ar citiem sabiedrības locekļiem, bet arī ar juridiskām personām, pašvaldībām un valsts varas iestādēm. Atkarībā no tā, kādās attiecībās indivīds atrodas ar sabiedrību, tiesības tiek iedalītas publiskās un privātās. Lai iespējama būtu sabiedrības pastāvēšana un tālāka tās attīstība, ir nepieciešama sabiedrības valdīšana pār ikkatru tās sastāvdaļu – indivīdu. Sabiedrība ar publiskās varas palīdzību pārvalda sevi, izdodot publiskas varas aktus. Ar to tiek nodrošinātas gan valsts, gan arī sabiedrības intereses.
Viens no publiskas varas realizēšanas un izpildes instrumentiem, kas nodrošina valsts jeb sabiedrības pastāvēšanu un tālāku attīstību vietējā līmenī ir vietējā pārvalde jeb pašvaldības, kas kā jebkura valsts pārvaldes iestāde ir apveltīta ar kompetenci, lai spētu funkcionēt un sasniegt izvirzīto mērķi. Pašvaldības ietver sevī lēmējvaru un izpilvaru. Abas varas savstarpēji mijiedarbojas un izpildvara ar tās iestāžu palīdzību nodrošina pašvaldības darbību un realizē dzīvē lēmējvaras pieņemtos lēmumus.…