Noslēgums , secinājumi.
Noslēgumā par šo tēmu var secināt, ka pašvaldību sabiedriski saimnieciskā teritorija, pamatojot vietējās pašvaldības pamatnozīmi,pirmajā plāksnē izvirza nevis kopienas dabiskās tiesības ,bet gan nevalstisko ,pārsvarā saimniecisko, vietējās pašvaldības institūcijas darbības izcelsmi,atbilstoši šai teorijai pašvaldības ir vietējās saimniecības pārzinātājas.
Man ir skaidrs,ka Latvijā pēc neatkarības atgūšanas saņemtais administratīvi teritoriālais dalījums nebija atbilstošs mūsdienu prasībām, un tas joprojām nav piemērots izmainītai saimnieciskajai struktūrai, dzīves veidam, informācijas tehnoloģiju attīstībai u.c,tas nenodrošina pašvaldībām uzticēto funkciju izpildi, rada jau tā nepietiekošo pašvaldību resursu sadrumstalotību un līdz ar to neracionālu to izmantošanu. Vairākām pašvaldībām apvienojoties, rodas iespēja reāli nodalīt lēmējvaru no izpilvaras. Lielākai pašvaldībai ir lielākas iespējas investīcijām un to piesaistei, paredzot ari pašvaldības līdzfinansējumu, pieaug pašvaldības kredītspēja.
Latvijā noteicošās ir pašvaldību obligātās pastāvīgās funkcijas, kas noteiktas likumā par ,,Par pašvaldībām”. Jāatzīmē ,ka likumā noteikto obligāto funkciju uzskaitījums ir stipri nekonsekvents- ir funkcijas, kuras ietver ļoti plašu darbību, piemēram, organizēt komunālos pakalpojumus un ir, salīdzinoši šauras funkcijas,piemēram ,veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju, veikt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti.
Nav viegli novērtēt dažādu pašvaldību funkciju reālo izpildi, jo no vienas puses ir atbilstošie likumdošanas un citi normatīvie akti, un no otras puses- katras pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanas iespējas un to reālā nepieciešamība. Patstāvīgās funkcijas netiek veiktas līdzekļu trūkuma un nepietiekamas administratīvās spējas dēļ.
Pirms vairāk kā desmit gadiem Latvijā uzsāktās pašvaldību reformas ir aktuālas joprojām.
…
